Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments atstājis negrozītu spriedumu, ar kuru noraidīta iespēja nodrošināt dzimšanas reģistrā un dzimšanas apliecībā līdzās pieteicēju bērna vārdam un uzvārdam latviešu valodā ierakstīt vārdu latīņalfabētiskajā transliterācijā no krievu valodas.
Iepriekš vēstīts, ka šajā lietā dzimtsarakstu nodaļa atteica reģistrēt dzimšanas reģistrā un dzimšanas apliecībā līdzās pieteicēju bērna vārdam un uzvārdam latviešu valodā arī vārdu latīņalfabētiskajā transliterācijā no krievu valodas. Pieteicēji vērsās tiesā, lūdzot labvēlīga administratīva akta izdošanu, ar kuru tiktu grozīti ieraksti dzimšanas reģistrā un dzimšanas apliecībā.
AT sprieduma motīvu daļā skaidro, ka pretēji pieteicēju uzskatam ne viss regulējums, kas skar personu vārdus un uzvārdus, veido personas tiesību uz privāto dzīvi aizskārumu. Atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu, AT norāda, ka kaut arī valstij ir liela rīcības brīvība jautājumos, kas skar personas vārda un uzvārda regulējumu, tomēr personas tiesību ierobežojumam tāpat ir jābūt pietiekami pamatotam. Piemēram, atteikums personas vārdu pierakstīt ar valsts valodā nesastopamiem burtiem arī var veidot personas tiesību uz privāto dzīvi ierobežojumu, kuram sekojoši jāvērtē, vai šis ierobežojums ir noteikts ar likumu, tam ir leģitīms mērķis un tas ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā.
Cilvēka personvārda, kura oriģinālforma ir citā valodā, atveide latviešu valodā ir vērsta uz šīs personas integrāciju Latvijas sabiedrībā, savukārt šā personvārda transliterācija - uz iespējamu pārpratumu novēršanu saistībā ar personas identificēšanu. Patlaban normatīvajos aktos noteiktā transliterācija nav paredzēta citiem mērķiem, savukārt pieteicēji vēlējās panākt tai citu funkciju, uzsver tiesā.
AT norāda, ka Latvija, izmantojot savu rīcības brīvību, ir vēlējusies svešvalodu personvārdus attēlot fonētiski, vienlaikus ieļaujot tos arī latviešu valodas sistēmā. Lai saglabātu latviešu valodas nozīmi, nav paredzētas paralēli lietojamas formas. Valstij nav pienākuma nodrošināt nacionālajām minoritātēm papildu iespēju attēlot personvārdus transliterētā formā, turklāt konkrētajā gadījumā līdzpieteicējiem netiek sagādātas arī īpašas neērtības, norāda AT.
Spriedums stājies spēkā.
Kā ziņots, Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, norādot, ka no tiesību normām izriet, ka transliterācija paredzēta personvārdiem, kuru oriģinālformu citā valodā var dokumentāri apliecināt ar ierakstiem attiecīgos civilstāvokļa akta reģistros. Citos gadījumos personvārda transliterācija nav paredzēta, un šāds pienākums neizriet arī no starptautiskajām tiesību normām. Pieteicējiem nav ierobežotas tiesības dot bērnam vārdu un lietot to ikdienas saziņā nacionālās minoritātes valodā, norādīja tiesā.
Pieteicēji par apgabaltiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, tajā skaidrojot, ka personvārds ir personas tiesību uz privāto dzīvi sastāvdaļa, savukārt prasība dokumentāri apliecināt personvārda oriģinālformu vārda transliterācijas mērķiem ierobežo personas tiesības uz privāto dzīvi. Šim ierobežojumam nav leģitīma mērķa un tas nesamērīgi ierobežo nacionālajos un starptautiskajos tiesību aktos noteiktās pieteicēju cilvēktiesības.
