«Klusie noziegumi» - tā speciālisti dēvē noziegumus, kas saistīti ar seksuālu vardarbību pret bērniem, jo tos pavada liela noslēpumainība. Eiropas Padomes dati liecina, ka katrs 5 cilvēks bērnībā ir cietis no seksuālās vardarbības. Katrs 10 nav ticis uzklausīts vai arī pieaugušie bērnam nav noticējuši.
Latvija šajā ziņā nav izņēmums – arī citās Eiropas valstīs seksuālā vardarbība pret bērniem ir izplatīts fenomens. Latvijā seksuālā vardarbība ir izplatītākais nozieguma veids pret bērniem – 25% no reģistrētajiem kriminālnoziegumiem 2016. gadā.
Ar seksuālo vardarbību jāsaprot plašs darbību loks, kas ietver arī cilvēka privātuma pārkāpšanu.
Tas var būt dzimumkontakts, ķermeņa aizskaršana, skatīšanās kā bērns mazgājas vai pārģērbjas, pakļaušana citu seksualitātei vai seksuālā ekspluatācija.
Vardarbība pret bērnu ir arī gadījumos, kad pieaugušais mudina bērnu kopā ar viņu skatīties pornogrāfisku filmu vai aplūkot erotiskus attēlus žurnālā, stāsta centra «Dardedze» juriste, pilotprojekta «Bērna māja» vadītāja Laura Ceļmale.
Seksuālie noziegumi pret bērniem ir specifiski ar to, ka pāridarītājs visbiežāk ir bērnam tuvs cilvēks.
Varmāka var būt tēvs, patēvs, vectētiņš, onkulis, futbola treneris, peldēšanas skolotājs, kaimiņš, ģimenes draugs vai kāda cita persona.
Tieši tāpēc šiem noziegumiem dots nosaukums «klusie». Tie ir apvīti ar noslēpumainību un nāk gaismā tikai pēc daudziem gadiem, kad cilvēks jau ir pieaudzis un atklāj, kas ar viņu noticis bērnībā. Bērnu plosa dalītas jūtas, jo varmāka vienlaikus ir tuvs, mīļš cilvēks, kas reizēm bērnam sniedz to, kas viņam tik ļoti pietrūkst: nedalītu uzmanību.
Speciālisti uzskata, ka par daudziem seksuālās vardarbības gadījumiem tā arī neviens nekad neuzzina. Ir pagājuši daudzi gadi, varbūt pat desmiti, emocionālās brūces apdzijušas un cilvēkam vairs negribas tās uzplēst.
Turklāt bieži vien šo nodarījumu atklāšana varētu nodarīt sāpes tuviem cilvēkiem. Upuri klusē, noziegumi turpinās!
Bērnībā piedzīvotās šausmas klienti atklāj seksologam, pārmaiņu trenerim Artūram Šulcam. Viņam nav ilūziju: dzimumnoziegumi pret bērniem nav mūsdienu fenomens, tie eksistējuši visos laikos.
No 2000 vardarbības gadījumiem pret bērniem, puse ir seksuālās vardarbības, turpina Ceļmale. Lai atklātu noziegumu, kas nodarīts pret bērnu, izšķiroša nozīme ir bērna liecībai.
Jāņem vērā, ka šiem noziegumiem nav liecinieku – ir tikai viltīgs, pieredzējis pieaugušais un naivs, no vardarbības cietis bērns. Viena liecība pret otru.
Tieši tāpēc pieaugušie nereti bērnam nenotic.
Kad bērns tiek vests uz policiju, kur tiek nopratināts vairākas reizes, pēc tam uz medicīnisko ekspertīzi, viņš vēlreiz pārdzīvo traumatisko pieredzi. Atkārtotas intervijas var būtiski izmanīt bērna stāstīto un novest pie pretrunām un faktu nesakritības bērna stāstītajā. Lai bērna nopratināšana notiktu vienuviet draudzīgā, drošā un mājīgā vidē, centrā «Dardedze» uzsākts pilotprojekts «Bērna māja», kura ietvaros tuvāko sešu mēnešu laikā tiks nopratināti 20 – 30 bērni.
1998. gadā Islandē aizsāktais «Bērna mājas» modelis Eiropā atzīts par labu un perspektīvu. Tā standarti ir bērnam draudzīga vide, nopratināšana ar psihologa starpniecību, veicot videoierakstu, iespēja veikt medicīnisko apskati uz vietas, iestāžu sadarbība bērna interesēs, psiholoģiskais atbalsts cietušajam bērnam un ģimenei. Respektīvi,
bērns tiks nopratināts un medicīniski izmeklēts saudzējošā formā vienas dienas laikā.
Procesu ar video starpniecību atsevišķā telpā vēros policists, prokurors, advokāts un citi speciālisti. Plānots, ka pēc gada «Bērna mājas» modelis tiks ieviests visā Latvijā.
