Tāpat kā Latvijā, arī Gruzijā propaganda ir liela problēma, sacīja Gruzijas vēstnieks Latvijā Teimurazs Džandžalija.
Gruzijas vēstnieks Latvijā: Arī Gruzijā propaganda ir liela problēma
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš norādīja, ka Gruzijā Krievijas propaganda ir jūtama, tostarp no dažām nevalstiskajām organizācijām, kas sabiedrībai cenšas iestāstīt, ka Gruzijai nav nepieciešams pievienoties NATO un Eiropas Savienībai (ES), bet tā vietā būtu jāsadarbojas ar kaimiņvalsti Krieviju.
«Šīs organizācijas saka, ka NATO un ES ir tālu un tie jūs nevēlas. Īstie draugi un kaimiņi jau esot tepat blakus, tāpēc jāmācās sadzīvot un komunicēt ar tiem, nevajag kaimiņu padarīt dusmīgu. Neskatoties uz to, Gruzija ir izvelējusies savu ceļu, proti, būt NATO un ES dalībvalsts,» uzsvēra vēstnieks.
Pēc viņa domām, brīdī, kad kāds nodarbojas ar propagandu, ir jāveic attiecīgas pretdarbības, tādēļ Gruzijas valdība aptuveni pirms gada ir sākusi masīvu informācijas kampaņu par NATO un ES, kuras ietvaros daudzi politiķi un prezidents apceļo Gruzijas reģionus, tiekoties ar cilvēkiem un skaidrojot, ko nozīmē NATO un ES, un kādus ieguvumus šīs organizācijas Gruzijai var sniegt.
«Kad dzīvo blakus šādai kaimiņvalstij, ir problēmas ar propagandu, jo tā atvēlē šim mērķim lielu finansējumu,» piebilda vēstnieks.
Viņš skaidroja, ka Gruzijas sabiedrības atbalsts NATO un ES kopš Gruzijas ārpolitisko mērķu un prioritāšu deklarēšanas vienmēr ir bijis augsts. 80% atbalsta Gruzijas integrāciju ES, savukārt integrāciju NATO aptuveni 82%. «Valdībai ir viegli strādāt šajos virzienos, jo ir sabiedrības atbalsts un var teikt, ka valsts strādā sabiedrības labā. Gruzija noteikti sasniegs mērķi iestāties NATO un ES,» ir pārliecināts diplomāts.
Vēstnieks norādīja, ka Eiropa agrāk paudusi izbrīnu un vaicājusi, kādēļ Gruzija vēlas iestāties ES un vai sabiedrība vispār to atbalsta. Gan iepriekš, gan arī tagad Džandžalija uzskata, ka Gruzija ir Eiropas vērtību valsts un Gruzijas sabiedrībai Eiropa nav kaut kas tāls un nesasniedzams.
«Gruzijas integrācija NATO ir neatgriezenisks valsts ārpolitikas un drošības politikas mērķis, kas reprezentē efektīvāko, ja ne vienīgo veidu, kā turpināt uzlabot drošību un veicināt stabilitāti Melnās jūras reģionā,» skaidro vēstnieks, piebilstot, ka saredz NATO kā iespēju Gruzijai kļūt vēl drošākai, nekā tā ir tagad.
Džandžalija uzsver, ka Gruzijas ārpolitikas mērķus palīdz sasniegt arī Latvija, atbalstot Gruziju dažādos reformu procesos un integrācijā ES un NATO. Vēstnieks apliecina, ka Gruzija izjūt atbalstu visos līmeņos - gan no prezidenta, gan valdības, gan parlamenta, gan Ārlietu ministrijas un ārlietu ministra. Latvijas ārlietu ministrs starptautiskajā sabiedrībā, runājot par Gruziju, vienmēr piemin gan esošās problēmas, gan arī panākumus, ko Gruzija ir sasniegusi, viņš piebilst.
«Varu apliecināt, ka attiecības ir aktīvas visos politiskajos līmeņos, notiek vairākas amatpersonu tikšanās, tostarp nesen Gruziju apciemoja arī Latvijas prezidents Raimonds Vējonis. Simboliski, ka vizīte notika dienā, kad Šengenas zonā stājās spēkā bezvīzu režīms ar Gruziju, un prezidents personīgi sveica Gruziju šajā panākumā,» prieku pauda vēstnieks.
Komentējot abu valstu divpusējās tirdzniecības attiecības, viņš vērš uzmanību uz šo attiecību stabilu attīstību kopš 2010.gada. Džandžalija skaidro, ka pēdējo divu gadu laikā Gruzijā ir palielinājies Latvijas investīciju apjoms, vairākas Latvijas kompānijas dodas uz Gruziju un investē. «Ja nemaldos, šobrīd vairāk nekā 80 Latvijas un Latvijas-Gruzijas kompānijas darbojas Gruzijā. Tas ir labs rādītājs, un ceru, ka pēc robežu atvēršanas arvien vairāk Gruzijas uzņēmēji dosies uz Latviju un atklās šeit jaunas biznesa iespējas,» saka diplomāts.
Visbeidzot viņš atzinīgi novērtē latviešu un gruzīnu savstarpējās attiecības. Pēc viņa domām nav daudz nāciju, kas pret Gruziju attiecas tik silti, kā to dara latvieši. Vēstnieks uzsver, ka valstis atrodas salīdzinoši tālu viena no otras, tomēr to cilvēku sirdis ir ļoti tuvu viena otrai un abas nācijas savstarpēji ļoti labi saprotas, cilvēki ir draudzīgi cits pret citu.
«Esmu novērojis, ka tad, kad latvieši satiek gruzīnus Latvijā vai Gruzijā, attieksme no viņiem ir ļoti patīkama. Precīzu skaitli nevaru minēt, tomēr no 2011.gada ir pieaudzis Gruzijas tūristu skaits Latvijā, un pēc bezvīzu režīma ieviešanas arvien vairāk cilvēku ceļo ne tikai uz Eiropu, bet arī uz Latviju,» norāda Džandžalija.