Bauskas novada pašvaldība savulaik nolēmusi izdot savu informatīvo laikrakstu tāpēc, ka izdevumos tas ir lētāk nekā pirkt vietu pašvaldības informācijai neatkarīgā reģionālajā laikrakstā, pauda Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks (nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK).
Viņš pastāstīja, ka savulaik tika vērtētas dažādas versijas, arī laukumu vai lapu pirkšana, bet izmaksās tas iznāktu stipri dārgāk.
«Patlaban izdevums mums izmaksā aptuveni 20 000 eiro gadā. Kad «Bauskas Dzīvē» uz novada svētkiem gribējām vienu atvērumu sagatavot, sākumā prasīja ap 2000 eiro. Kad atteicos no šāda piedāvājuma, man izteica uz pusi lētāku. Mēs vienreiz nopirkām atvēruma vietu. Taču, ja tas būtu vairāk nekā atvērums, bet tāds apjoms kā pašu avīzē, izmaksas būtu daudzkārt lielākas. Ja to pašu apjomu mēs gribētu publicēt «Bauskas Dzīvē», mums tagadējā pusgada finansējums tur aizietu tikai vienā mēnesī,» pauda Ābelnieks.
Iepriekš Dobeles novada pašvaldībā aģentūra LETA uzzināja, ka pašvaldībai nav sava preses izdevuma, un saskaņā ar līgumu vienu reizi mēnesī tiek izdots laikraksta «Zemgale» pielikums, kas ietver pašvaldības informāciju iedzīvotājiem par lēmumiem, projektiem un citiem aktuāliem jautājumiem, kas tieši saistīti ar iedzīvotāju interesēm un nepieciešamo informāciju par pasākumiem, kultūras un sporta norisēm.
Maksas reklāma pielikumā netiek iekļauta. Tā izplatīšana notiek kopā ar laikrakstu «Zemgale» un izmantojot pašvaldības iestāžu tīklu. Līdz ar to atsevišķu izplatīšanas izmaksu nav. Apmaksu par pakalpojumu veic saskaņā ar SIA «Firma Zemgale» rēķinu, kas ir komercsabiedrība, tādēļ bez tās piekrišanas summu nepublisko, skaidroja Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs.
Kā ziņots, pašvaldību finansēti izdevumi ierobežo reģionālo mediju darbu, 17.martā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē pauda reģionālo mediju pārstāve, laikraksta «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» redaktore Ivonna Plaude un Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) valdes priekšsēdētāja Anda Rožukalne.
Viņa skaidroja, ka pašvaldību finansētie izdevumi ir paredzēti, lai informētu, bet reāli šajā izdevumā ir viss - pašlaik nav noteiktu robežu tam, ko var aprakstīt pašvaldības izdevums. Kā piemēru viņa norādīja Jelgavas pašvaldības izdevumu, kurā ir arī televīzijas programma un cita informācija, kas dublējas ar reģionālo mediju aprakstīto.
Kultūras ministres padomnieks sabiedrības integrācijas un mediju politikas jautājumos Mārtiņš Kaprāns arī ir pārliecināts, ka pašvaldību izdevumi apdraud reģionālo mediju ilgtspēju. «Svarīga problēma ir reģionālo mediju komerciālo interešu aizskaršana, jo tas apdraud mediju ienākumus un iespēju atalgot cilvēkresursus,» skaidroja Kaprāns. Viņš norādīja, ka pašvaldības kropļo normālu tirgu, izskatoties tajā kā hibrīdi.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) norādīja, ka ir nepieciešami likuma grozījumi. «Jautājums ir par to, kādi grozījumi un vai deputāti šajā komisijā un pēc tam lielajā Saeimas sēdē spēs vienoties par tiem,» norādīja Mūrniece. Viņa skaidroja, ka pārmaiņas ir vajadzīgas, bet šajā jautājumā esot skaidras partejiskas intereses. Mūrniece arī atzīmēja, ka Plaudes aprakstītā situācija par slēgtajām sēdēm kā sistēmu, kā arī fotoaparātu atņemšanu ir nepieļaujama. Viņasprāt, žurnālistiem ir jāprasa atbildība par to.
