Lai gan pēdējos gados cilvēku ienākumi ir ievērojami samazinājušies, tomēr medikamentu patēriņš joprojām ir augsts. Sociālantropoloģe Aivita Putniņa intervijā portālam TVNET pauda viedokli, ka liela daļa sabiedrības veselības problēmas joprojām grib risināt ātri un ar zāļu palīdzību, kā Padomju laikos.
Viņa atgādināja, ka arī labajos gados cilvēki taupīja un, piemēram, 2003.gadā aptaujas liecināja, ka aptuveni 10% cilvēku nevar atļauties veselības aprūpi.
Tagad ārsti stāstot, ka
cilvēki ārstus apmeklē arvien retāk un mēģina neārstēties vai pašārstēties līdz pēdējam brīdim.
"Veselības aprūpe jau notiek ne tikai slimnīcās, poliklīnikās un ārstu praksēs, bet arī mājās. Cilvēki cenšas vairāk lietu darīt mājās. Zāļu patēriņš joprojām ir augsts. Tas ir tikai nedaudz mazinājies, salīdzinot ar labajiem gadiem. Tas kritums nav dramatisks. Mēs esam zāļu ēdāju nācija.”
Jautāta, ar ko tas skaidrojams, Putniņa atgādināja, ka "homeopātija ir elitāra lieta, tā maksā gana dārgi. To atļaujas tikai daļa cilvēku ar specifisku dzīves veidu un tas ir vesels farmācijas sektors."
Pamata publika veselības problēmas joprojām grib risināt ātri un ar zāļu palīdzību.
Viņa piekrita, ka šāda attieksme pret veselību saglabājusies no Padomju laikiem: "Iedzer tabletīti un tavas problēmas atrisinās."
Pārmēru daudz antibiotiku
"Tāpēc arī ir milzīgs uztraukums, ka mēs, salīdzinot ar Lielbritāniju, patērējam nesamērīgi daudz antibiotiku. Mēs nemākam risināt problēmas pirms vēl tās ir sākušās un nevajadzīgi daudz gadījumos lietojam antibiotikas," speciāliste teica.
Viņa minēja, ka mēs "neveicam testus un nenoskaidrojam, vai tā tiešām ir bakteriāla saslimšana. Tas atkal rada papildus problēmas, jo baktērijas zālēm pielāgojas".
Farmācijas biznesa lielais spēks
Ekonomikas ministrs Artis Kampars iepriekš intervijā portālam TVNET atzina, ka veselības aprūpes sistēmā vajadzīgi uzlabojumi: "Mēs labi zinām, ka dakteriem un ģimenes ārstiem ir ļoti cieša sasaiste ar farmācijas kompānijām."
Ministrs dalījās pieredzē: "Es pats esmu vairākkārt gājis ar tādu vieglu vainu.
Teiksim, man uzraksta piecas receptes, bet es tās izmetu miskastē, jo zinu, ka, visticamāk, no tā nebūs labuma nevienam.
"Tā ir strukturāla problēma, ar kuru saskaras visā pasaulē vienmēr. Farmācijas bizness ir ļoti liels un spēcīgs. Visā pasaulē tas spēj lobēt. Daudz ko esam dzirdējuši, piemēram, pat cūku gripa esot izdomāta kā PR [sabiedrisko attiecību] pasākums. Tomēr Latvijā mēs līdz šim neesam spējuši atrisināt šo problēmu," viņš atzina.
