Ēlertes idejas integrācijas jomā esot arhaiskas (306)

Šādu pārliecību intervijā laikraksta "Diena" pielikumā "SestDiena" pauž cilvēktiesību aizstāve Ilze Brands-Kehre, kura februāra vidū sāks strādāt par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos biroja vadītāju.

"Nododot šo jautājumu Kultūras ministrijai, stiprinām novecojušu koncepciju. Atvēlam mazākumtautībām tādu kā kultūrautonomijas nišu: jūs te varat dziedāt un dejot savās tradīcijās, taču, ja gribat būt pilnvērtīgi sabiedrības pārstāvji un vēl piedalīties politikā, jums jāpieņem latviešu vērtības. Šī attieksme ir arhaiska Eiropā. Ēlertes iecerētais veidojums ir samākslots," norāda cilvēktiesību aizstāve.

Latviešu kultūras vērtības nevajag ar varu uzspiest citiem

Viņasprāt, ministrei arī vajadzētu salīdzināt savus paziņojumus laikā, kad bija laikraksta "Diena" galvenā redaktore un iestājās par atvērtu sabiedrību, un pašreizējos vēstījumus. "Viņas uzskati ir mainījušies. Protams, Ēlerte arī tagad vārdos iestājas pret diskrimināciju un par integrāciju, taču viņas integrācijas definīcija - citu tautību cilvēki pāriet uz latviešu kultūras vērtībām - ir aplama. Tā ir asimilācija," uzsver Brands-Kehre.

Vēl viens būtisks trūkums, viņasprāt, ir migrantu integrācijas uzticēšana Iekšlietu ministrijai, kas ir represīva un kontroles institūcija.

"Integrācijas politiku nevajadzētu tā šķelt," norāda cilvēktiesību aizstāve.

Savukārt kā divus sāpīgākos jautājumus, kuru risināšanā ar pie varas esošajiem atdursies kā pret sienu, viņa minējusi mazākumautību vēlēšanu tiesību un krievu valodas lietošanas iespējas pašvaldībās atzīšanu. Tāpat neatrisināts jautājums joprojām ir geju un lesbiešu tiesības, kur gan situācija pakāpeniski mainās, atzīst Brands-Kehre.

Eksperti protestētu pret Kravcova izslēgšanu no Saeimas valodas nezināšanas dēļ

Runājot par kādu citu ar krievu integrāciju saistītu jautājumu, proti, valsts valodas prasmi, Ilze Brands-Kehre norāda, ka cilvēktiesību eksperti protestēs, ja Saeimas deputātu Valēriju Kravcovu ("Saskaņas centrs", SC) izslēgs no Saeimas valsts valodes neprasmes dēļ, jo tas ir jautājums par demokrātijas pamatvērtībām. 

"Ja tauta ir suverēna, tad var ievēlēt arī to, kas nevienam nepatīk, un ir tiesības to darīt," viņa uzsver, vienlaikus gan norādot, ka Kravcova pārstāvētajam politiskajam spēkam jāveic darbs partijā, lai šādas situācijas neatkārtotos.

"Sabiedrībai jābūt pietiekami apzinīgai, lai nākamreiz neievēlētu pārstāvi, kurš, nezinot valsts valodu, nespēj pildīt savus pienākumus. Bet nevis atkal tikai visu kontrolēt, sodīt un aizliegt," uzsver cilvēktiesību aizstāve.

Viņa arī skaidro - prasība, ka nākamajiem Saeimas deputātiem jāpierāda latviešu valodas prasme, lai kandidētu, neatbilst demokrātiskai valstij un savulaik tieši EDSO misija Latvijā uzstāja, lai to atceltu. Savukārt skandāls ap Kravcovu varētu būt viens no aplinkus mēģinājumiem atgriezties pie strīdīgās normas, ieviešot to citiem līdzekļiem. Viņasprāt, absurds ir arī Valsts valodas centra Kontroles daļas vadītāja Antona Kursīša paziņojums, ka viņš pusgadu sēdēs Saeimā un klausīsies, kā deputāti runā latviski.

"Absurds. Nav šaubu, ka tautas kalpiem ir jāprot valsts valoda, taču par to jāuzņemas atbildība partijām un pašiem vēlētājiem. Valstij nav jāiesaistās un jākontrolē.

Ne jau Saeima ir augstāka par tautu, kā bieži vien pie mums uzskata,"

norāda Brands-Kehre.

Latviešu valoda nav apdraudēta

Arī vērtējot situāciju kopumā, cilvēktiesību aizstāve pauž pārliecību, ka latviešu valoda nav apdraudēta un ir nostiprinājusi savas pozīcijas, par ko liecinot arī jaunākais Latviešu valodas apguves valsts aģentūras 2008.gadā veiktais pētījums - latviešu valodu dzird arvien vairāk un prasme stipri pieaugusi, sevišķi jauniešu vidū. Savukārt joprojām valdošo uzskatu, ka latviešu valoda ir apdraudēta, Brands-Kehre dēvē par mītu, kas saistītas ar tautas traģisko vēsturi un kuru apzināti kultivē arī politiķi, "jo tā var manipulēt ar sabiedrību un noturēt sev vēlamu situāciju, jo sevišķi pirms vēlēšanām".