Kovbojs Zatlers un zīmulis Ušakovs

Ko nozīmē politiskais "kovbojs"? Tas ir biznesa pasaule lietots apzīmējums darījuma partneriem, kuri rīkojas neprognozējami – "šauj pirmie" vajag vai nevajag, lieto skaļas frāzes, nebaidās no konfrontācijas un riska. Ārēji korektais dakteris Zatlers pēc tāda neizskatās, bet politiķim Zatleram šāda uzvedība ir raksturīga jau sen. Kas ir "zīmulis"? Nila Ušakova gadījumā ar to nav domāts smalks rakstāmrīks, tas ir apzīmējums personai, kurai patīk "zīmēties", "zīmulēties". Viņš labi izskatās, spēj būt pārliecinošs, iedvesmojošs un, acīmredzami, to labi apzinās. Tai pašā laikā aiz šīs spožas fasādes viss nav tik skaisti, kā pirmajā mirklī izskatās. No abiem kungiem tagad lielā mērā ir atkarīga valsts nākotne, stabilitāte un labklājība. Tas nenotiks, ja viņi nespēs mainīties. No kovboja un zīmuļa pat kopā ņemot nesanāk valstsvīrs, kas jezgu spētu pārvērst par izšķirošu vēsturisku pavērsienu.

Kovbojs Valdis Zatlers

Zatlers kā politiķis rīkojies neprognozējami un negaidīti jau no pirmajiem soļiem politikā. Jau iepriekš rakstīju – neviens negaidīja oligarhu zoodārza prezidentu "lietussargu" mītiņā Doma laukumā 2007.gadā. Zatlers nenobijās un ieradās. Toreiz viņam skaļi tika pieprasīts atlaist Saeimu un neskatoties uz milzīgo spiedienu, Zatlers to atteicās izdarīt. Oligarhi, kas viņu iecēla par prezidentu, vismazāk gaidīja, ka viņš kļūs par aktīvu politiķi. Zatlers par tādu kļuva. Neviens negaidīja, ka viņš atlaidīs Saeimu, bet viņš to izdarīja. Šai gadījumā nav pat svarīga motivācija – politiķis Zatlers nebija gatavs aiziet kā kluss zaudētājs. Ļoti daudzi nespēja noticēt, ka rekordīsā termiņā viņš izveidos darboties spējīgu partiju. Atkal, par spīti kritiķiem, viņš to izdarīja un iekļuva Saeimā ar otro lielāko pārstāvniecību. Grūti spriest – vai tas viss bija labi un pareizi darīts, bet tas kaut ko liecina par Zatleru kā politiķi. Tādēļ viņa pagājušās piektdienas "gājienu" uzaicināt Saskaņas Centru valdībā vairs nevar uzskatīt par kaut ko negaidītu. Zatlers nebūtu Zatlers, ja nerīkoties pārsteidzoši un izaicinoši, kā kovbojs, kurš iemaldījies smalkā šaha spēlētāju klubiņā.

Tomēr visam ir savas robežas un, izskatās, ka kovbojs Zatlers tās ir pārkāpis. Lai arī kādi būtu iemesli viņa piektdienas rīcībai, tas izskatās sasteigti un nepamatoti.

Nenoliedzami situācija ir sarežģīta un tieši tādēļ ir jārīkojas uzmanīgi un pārdomāti. Soli pa solim, katru no tiem rūpīgi izskaidrojot sabiedrībai. Šoreiz nakts melnumā tika pieņemts lēmums, kas ne tikai pārsteidza visus, bet arī netika pietiekami izskaidrots. Otrā dienā izplatītais paziņojums bija pilns ar skaistiem vārdiem un frāzēm, tomēr sabiedrības uztraukumu nemazināja. Drīzāk otrādi.

Paziņojumā bija vispārīgi teikumi, ko ZRP sagaida no Saskaņas Centra, bet nav skaidrības, ko Ušakova komanda viņiem apsolījusi. Kopumā tas viss izskatās savādi un tādēļ nav brīnums, ka cilvēki ir samulsuši un satraukti. Nepieradinātā un cēlā kovboja Zatlera tēls pamazām pārtop par čaganu, pavasara saulē pakusušu sniegavīru. Lai cik skaisti būtu mērķi, tas nekādi neattaisno rīcību, kas cilvēkos sēj šaubas un nemieru.

Nopietniem, atbildīgiem politiķiem ir jāspēj izskaidrot savus lēmumus pārliecinoši, skaidri un mierīgi. Nevis kā kovbojiem pa nakti kaut ko savārīt un sestdienas rīta sabiedrībai pie kafijas tases uzlikt galdā kārtējo "pārsteigumu". Tas grauj uzticību ne tikai Zatleram kā profesionālim, tas laupa arī cerības uz patiesām pārmaiņām.

Zīmulis Nils Ušakovs

Situāciju vēl savādāku padarīja Nila Ušakova piektdienas vakara paziņojums saviem atbalstītājiem. Zatlera komanda vēl tikai apspriedās, bet Uškovs jau bija pārliecināts par iznākumu. Piektdien, 30.septembrī, astoņos vakarā Ušakovs vēstīja – "Par koalīcijas veidošanu – ticiet man, vēl nav vakars. Un koalīcija būs tieši ar "Saskaņas Centru"". ("О формировании коалиции – поверьте мне, еще совсем не вечер. И коалиция будет именно с "Центром Согласия".)

Atliek tikai minēt kā Ušakovs spēja būt tik gaišredzīgs? Tai pašā laikā jākonstatē, ka viņa vadīto Saskaņas Centrs grūti uzskatīt par nopietnu politisku spēku. Viņu vienīgais politiskais kapitāls ir uzticams vēlētāju loks, kas gadiem ilgi viņus nekritiski atbalsta tikai tāpēc, ka viņi ir "savējie". Faktiski Nils Ušakovs vada apvienību, kas var darīt visu vai arī nedarīt neko, bet sava vēlētāja atbalsts viņiem būs tik un tā. Savā vēlētāju lokā SC ir kā hokeja komanda, kura regulāri izcīna čempiona titulu reizēm uzspēlēdami ar līgas pastarīšiem, kuriem sen vairs nav naudas ne ledum, ne slidām.

Latvieši reizēm sūrojās, ka viņu partijas šķeļas un kašķējas, bet "lūk krievi esot vienoti un spēcīgi". Patiesībā īstie ieguvēji ir pirmie, bet otrie – ilgtermiņā ir zaudētāji. Tā saucamās "latviešu" partijas rūdās savstarpējā konkurencē, politiķi tiek rūpīgi sijāti, vērtēti un pārbaudīti. Rezultātā pamazām, bet noteikti veidojas nopietni, spēcīgi politiķi, kas izgājuši caur konkurences "uguni un ūdeni". Rūgtas pieredzes mācīti, latviešu vēlētāji kļuvuši kritiski un prasīgi.

Savukārt Saskaņas Centra politiķi ilgstoši baudīdami savu vēlētāju uzticību un mīlestību ir dzīvojuši kā siltumnīcas stādi. Arī krievu masu mēdiji viņus lielākoties ir saudzējuši un atbalstījuši. Rezultātā SC šobrīd izskatās pēc savāda politiska mistrojuma, kas pirms vēlēšanām sola vienu, bet pēc tam, lai tiktu pie varas ir gatavi solīt kaut ko citu.

Partijas ekonomiskais piedāvājums bija viens no vājākajiem, reputācija krietni sabojāta ar aizdomīgiem sakariem ar oligarhiem. Ja pēkšņi SC ir jākļūst par vienkāršu partiju, kur darbojas normālas politiskās konkurences apstākļos, tad viņi izskatās visai bēdīgi.

Saskaņas Centrs bez Nila Ušakova un "savējo" tēla krieviem ir ārkārtīgi vājš. Viņu vienīgā iespēja kādreiz kļūt par nopietnu politisko spēlētāju bija piesaistīt latviešu vēlētājus. Šajos gados Nila Ušakova gandrīz vienīgais piedāvājums latviešiem bija Jānis Urbanovičs, kura pilnīgo harismas trūkumu kompensē vien neizsīkstošs īgnums, aizvainojums un dīvainais vēstures teorijas.

Ja kritiski vērtē Nila Ušakova kā apvienības vadītāja sasniegumus, tad viņa vienīgie panākumi vairāk balstās uz latviešu partiju neveiksmēm. Tikai salīdzinoši neliela latviešu vēlētāju daļa izvēlējušies SC kā alternatīvu. Citādi Ušakovs ir varējis vien rūpīgi kopt pats savu tēlu un apelēt pie savu vēlētāju lojalitātes. Šai ziņā viņš nenoliedzami ir bijis veiksmīgs. Ušakovs ir vairāk pievērsis uzmanību formai, nevis saturam. Viņš ir padarījis sevi par simbolu. Citādi – Saskaņas Centrs nekad nav spējis sevi apliecināt kā patiesu saskaņas veidotāju, kā aktīvus Saeimas politiķus, kā pārliecinošus ideju radītājus un nesējus. Saskaņas centra panākumi lielā mērā ir atkarīgi no tā, cik skaisti Nils Ušakovs spēj "zīmulēties". Tas viņam sanāk labi, šaubu nav.

Ušakova apsolītajā Krievijā – devalvācijas draudi

Vispirms jājautā vai SC iekļaušana valdībā nomierinās starptautiskās finanšu iestādes, reitingu aģentūras? Finansisti vispirms pievērš uzmanību valdības veidojošo partiju reputācijām. SC viņiem varētu izskatīties pēc kreisi populistiskas partijas, kas vēlētājiem sola lielākas pensijas un citus labumus. No otras puses – SC Saeimas deputāti vairākkārt turēti aizdomās par apšaubāmu bagātnieku interešu aizstāvību. Jebkurā gadījumā starptautiskajiem finansētājiem varētu būt zināmas bažas par SC iespaidu uz Latvijas valsts finanšu stabilitāti.

Otra ir daudz nopietnāka problēma. SC sola palielināt Latvijas ekonomisko sadarbību ar Krieviju. Kas tur šobrīd notiek? Pagājušajā nedēļa, Krievijas populārajā laikrastā "Argumenti un Fakti" skaidri un gaiši rakstīts – Krievijas rubļa devalvācijai vairs ir tikai laika jautājums.

Rakstā – "Kas noticis ar rubli?", Krievijas ekonomikas augstskolas profesors Igors Nikolajevs raksta – "Par (Krievijas) rubļa devalvācijas neizbēgamību šaubās vairs tikai retais. Jautājums ir tikai par termiņiem. Līdz vēlēšanām vara centīsies nepieļaut totālu rubļa kursa krišanu, jo tas tomēr ir radītājs valdības darba kvalitātei. Bet kas notiks pēc vēlēšanām ir pilnībā neprognozējami." Vēl profesors silti iesaka Krievijas iedzīvotājiem visu savus uzkrājumus rubļos konvertēt dolāros un eiro.

Devalvācija Krievijā Latvijas uzņēmējiem var nozīmēt to, ka vienā jaukā dienā Latvijas preces Krievijas tirgū var kļūt par apmēram 30% dārgākas nekā vietējās. Līdz ar to nekonkurētspējīgākas. Nemaz jau nerunājot par citiem ekonomiskajiem satricinājumiem un finanšu riskiem. Tas var pamatīgi ietekmēt gan Latvijas uzņēmējus, gan viņu darbiniekus. Zaudējot apjomus Krievijas tirgū atkal būs jadomā par darba vietu un atalgojumu samazināšanu. Ušakova SC apsolītā zeme – Krievija joprojām nevar lepoties ar prognozējamību.

Ar ko tas viss beigsies?

Iespējams, ka abu vadošu politiķu vērtējums ir pārāk skarbs. Tomēr šobrīd ne viens, ne otrs nav spējis piedāvāt skaidru un visiem saprotamu situācijas risinājumu. Pašlaik ir redzama tikai savāda jezga, ne pārāk saprotams politiskas spēles. Aiz tā visa rēgojās trīs krīzes – parlamentārā, ekonomiskā – tikko sasniegts kārtējais valsti pametušo rekords un papildus vēl Eiropas finanšu krīzes draudi.

Latvijas lielāko partiju vadītājiem bija jāspēj panākt savstarpēju vienošanos daudz mierīgākā un profesionālākā veidā. Tas joprojām ir iespējams, ja vien viņi spēs nomierināties, savākties un kaut uz brīdi aizmirst, ka cirks ir Merķeļa, nevis Jēkaba ielā.