Ilgstoši liels maksas medicīnas īpatsvars var novest pie divu līmeņu veselības aprūpes, ko nedrīkst pieļaut, ja gribam būt civilizēta Eiropas valsts, sacīja veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija/ZZS). Viņš uzsvēra, ka ministrija informatīvajā ziņojumā jau informēja valdību par nepiepildītajām vajadzībām veselības aprūpes nozarē, kam nepieciešami 120 miljoni latu, kas būtu jāņem vērā, strādājot pie nākamā gada budžeta.
"Tā ir objektīva vajadzība, lai samazinātu maksas medicīnas īpatsvaru, jo ilgstoši liels maksas medicīnas īpatsvars nozīmētu, ka bagātie saņem labāku aprūpi, savukārt nabadzīgākie iedzīvotāji - mazāk labu," sacīja veselības ministrs.
Ja veselības aprūpei tiktu piešķirti šie papildu 120 miljoni latu, tad nozares budžets būtu aptuveni 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), norādīja Bārzdiņš. Savukārt pirms vēlēšanām dažādas partijas solīja 4,5% un 5% no IKP, taču to pildīt pie esošās ekonomiskās situācijas nav reāli, tāpat arī papildus nepieciešamie 120 miljoni latu patlaban izklausās nereāli, sacīja ministrs.
Līdz ar to Bārzdiņš uzskata, ka Latvija pakāpeniski nonāks pie kombinētas metodes veselības aprūpes budžeta veidošanai, kad medicīnai būs daļa budžeta kā tagad, bet trūkstošos līdzekļus palīdzētu savākt papildu maksājums veselības nozarei. Tātad līdzekļi tiktu savākti nevis no saslimušajiem, kā tas notiek tagad, bet no visiem solidāri. Tomēr jāsaprot, ka pie esošā nodokļu sloga šāds papildu nodoklis vai maksājums nebūtu atbalstāms, bet diskusija par šādu maksājumu ir nepieciešama.
Veselības aprūpes budžets šogad ir 3,5% no iekšzemes kopprodukta jeb 486,5 miljoni latu. Šogad valdība veselības aprūpei piešķīra papildu 6,1 miljonu latu un 6,6 miljonus latu, kas pārsvarā tika novirzīti ambulatorajiem pakalpojumiem.
