Tiesiskuma un politiskās atbildības cilpa, kas nožņaudz. Kurš pārcirtīs? (168)

Tās ir divas svarīgākās un galvenās virsvērtības, kurām ticēja viņa partijas «Vienotība» atbalstītāji. Var piedot kļūdas, var piedot neveiklības, var izturēties ar sapratni pret sarežģītiem un sāpīgiem lēmumiem smagas krīzes laikā. Bet ārkārtīgi grūti piedot galveno virsvērtību, principu nodošanu.

Pazudinošais aplis

Par politiķu atbildību «Vienotības» gadījumā šķiet jau velti runāt. Viņi nedzirdēs, argumentus un faktus ignorēs. Par kaut kādiem augstākiem standartiem runāt būtu smieklīgi, ja vien nebūtu tik skumji. Šajā ziņā «Vienotības» izpratnē Latvija nepieder Rietumu politiskajai kultūrai. Bet tad nevajag apvainoties, ja SC un Nils Ušakovs retoriski jautā - ar ko tad valdošā koalīcija ir labāka par viņiem? Tas nav pats patīkamākais brīdis cilvēkiem, kuri patiesi noticēja «Vienotības» solījumiem par citu, daudz augstāku politiskās atbildības līmeni. Tā ir viena no smagākajām problēmām, kas ierauj «Vienotību» bezcerīgā aplī - pieļaujot vaļības politiskās atbildības principos, partija zaudē reputāciju; zaudējot reputāciju, no tās sāk vairīties jauni biedri un attālināties vecie. Līdz ar to dilst partijas «rezervistu soliņš» - intelektuālie resursi, dilstot tam, zūd arī kvalitāte. Līdz ar to vairojas kļūdas un reputācija tiek zaudēta vēl vairāk, kas vilšanos atkal tikai palielina. Aplis jeb, pareizāk sakot, cilpa noslēdzas, pamazām nožņaudzot cerības un ideālus. Tālāko prognozēt nav sarežģīti - ja partija pati nespēj izlēmīgi mainīties jeb «restartēties», tad to izdara kāds no ārpuses - politikā tukša vieta ilgi nepaliek, agri vai vēlu rodas citi - spēcīgāki un gudrāki politiskie spēki. Cits jautājums - vai labāki?

Otrs vissvarīgākais princips jeb virsvērtība ir tiesiskums. Nav noliedzams, ka «Vienotība» ir uzlabojusi virkni likumu, kas kaut mazliet ir mainījuši, uzlabojuši politisko sistēmu. Tomēr tās ir sistēmiskas lietas, kuru rezultāti būs redzami ilgākā laika posmā un plašākai sabiedrībai grūtāk pamanāmi. Ja runā par tiesiskumu burtiskā nozīmē, tad šeit kaut kādas reformas, uzlabojumi lielākoties ir tikai sākuma stadijā. Par to gan atbildība solidāri būs jāuzņemas gan Dombrovskim, gan Nacionālajai Apvienībai. Jaunais tieslietu ministrs izskatās apņēmības pilns, bet jāskatās, vai tiks tālāk par solījumiem? Un atkal - liela nozīmē būs viņa valdības vadītāja Valda Dombrovska neatlaidībai un uzmanībai, sekojot viņa darbam.

Jo lielāku miljonu blēdības, jo mazāka izmeklēšana

Tikmēr šajā laikā par tiesiskās bezspēcības un politiskās bezatbildības pieminekļiem kļuvuši divi milzīgi, miljonus vērti projekti. Abi tapuši premjerministra Dombrovska laikā, abi apvīti ar milzīgiem skandāliem, aizdomu ēnām un kļuvuši par neizdarības un bezatbildības simboliem. Runa ir par bēdīgi slaveno «Pasažieru vilciena» līgumu, kurš izgāzies ar milzu troksni, un tikpat savādo radaru sāgu.

Pats briesmīgākais abos gadījumos ir fakts, ka pagājuši jau vairāki mēneši, bet lielas skaidrības par vainīgajiem vai iemesliem joprojām nav. Mediji, pētnieki un dažādi analītiķi ir norādījuši uz neskaitāmiem aizdomīgiem apstākļiem, bet īsti politiskie vai tiesiski izmeklēšanas procesi nav sākušies.

Tiesa, radaru līguma gadījumā izmeklēšanas iestādes ir pateikušas, ka viss ir kārtībā. No atbildīgo politiķu puses likumpārkāpumi nav bijuši. Portāls «Pietiek» iesniedza pieprasījumu KNAB par iespējamiem pārkāpumiem. KNAB pārbaudīja iesniegtos dokumentus un paziņoja, ka neko aizdomīgu bijušās iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces rīcībā nesaredzot. KNAB norādīja: «Pārbaudes laikā netika konstatēti fakti, kas liecinātu par bijušās iekšlietu ministres L.Mūrnieces un slēgtā konkursa »Ceļu satiksmes drošības uzlabošanai nepieciešamo mērierīču sistēmas ieviešana, uzstādīšana un apkalpošana« komisijas locekļu rīcības neatbilstību Publisko iepirkumu likuma prasībām un iepirkumu komisijas personīgu ieinteresētību, pieņemot lēmumus par grozījumu veikšanu konkursa nolikumā un tehniskajā specifikācijā, kā arī pagarinot piedāvājumu iesniegšanas termiņus.»

Miroņu bizness?

Tātad viss ir kārtībā? Politiķi ir darbojušies atbildīgi, atbilstoši valsts interesēm un pašreizējās problēmas ir vien dažu ļaunprāšu uzpūsta histērija. Tātad nav notikusi bezatbildīga spēlēšanās ar ceļu satiksmes drošību valsts līmenī, būtībā cilvēku dzīvībām? Kā savulaik trāpīgi salīdzināja kāds apskatnieks - rūpes par slimnieku labsajūtu tika uzticēta apbedīšanas firmai, kuras peļņa atkarīga no miroņu skaita. Radaru apkalpojošās firmas finansiālā dzīvotspēja bija atkarīga nevis no satiksmes drošības uzlabošanās, bet gan noķerto pārkāpēju skaita. Perversā kārtā, jo vairāk pārkāpēju, jo viņiem lielāka peļņa. KNAB pārbaudīja vienu, atsevišķu tehnisku iepirkuma detaļu un likās mierā.

Kā jau tas mēdz notikt ar absurdiem projektiem - firma nespēja pildīt solījumus un iekūlās ķezā. Pavisam savādā kārtā augsti atbildīgo profesionāļu uzraudzītais līgums radīja problēmas arī valstij. Šobrīd nevienam nav skaidrs - kurš vainojams problēmās, kā tas vispār tā varēja gadīties? Izmeklēšanas iestādes nesaredz problēmas, politiķi kaut ko neveikli atrunājas. Kā jau tas ierasts - miljonu problēmas, aizdomas, apdraudēta satiksmes drošība, bet vainīgo nav. Atbildīgo nav. Latvijai tas nav nekas jauns vai neparasts. Atšķirība ir tikai tā, ka tas noticis Valda Dombrovska darbības laikā, ar notikušo cieši saistīti «Vienotības» politiķi. Tie paši, kuri solīja tiesiskumu un atbildību.

Otrs gadījums - «Pasažieru Vilciena» līgums. Runa ir par 600 miljonu eiro vērtu līgumu. Skandālu apvītais konkurss aizsākās TB/LNNK pārstāvētā satiksmes ministra Kaspara Gerharda un turpinājās ZZS ministra Ulda Auguļa laikā. Pašreizējā bezpartejiskā ministra Aivja Roņa laikā konkurss izgāzās pēc milzīgu neatbilstību atklāšanas, kur cēloņi acīmredzami meklējumi iepriekšējo ministru darbībā. Atbildības ķēdē noslēdzās pie «Vienotības» premjera Valda Dombrovska. Skaidrības, kas un kāpēc tā notika, atkal nav. Vai tiesībsargājošajām iestādēm bija kaut kāda interese par iespējamām blēdībām 600 (!) miljonu darījumā? Nē. Tikai gandrīz pēc pusgada satiksmes ministrs Aivis Ronis atzina, ka viņa ministrija gatavos informāciju tiesībsargājošajām iestādēm ar lūgumu izvērtēt iepriekšējo valžu atbildību saistībā ar vilcienu iepirkumu.

Vai daudzmiljonu afēras var notikt bez politiskā «jumta»?

Šie ir tikai divi redzamākie skandāli, kuri notikuši «Vienotības» deguna galā. Abos ir runa par miljoniem nodokļu maksātāju naudas. Abos joprojām nav notikusi nopietna izmeklēšana, valda neskaidrības un aizdomas. Tās ir tikai aizdomas, bet ierastā prakse un politiskā loģika saka, ka tik milzīgi un nopietni darījumi nevar notikt bez kādas lielākas politiskās ietekmes atbalsta. Bijušais AS «Pasažieru vilciens» valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds nevarēja tāpat vien noslēgt valsts interesēm neatbilstošu un nepareizu līgumu. Kas viņu iedrošināja vēl šā gada aprīlī, kad pie varas bija «tiesiskuma» koalīcija? Kas bija «Vienotības» svarīgākais runasvīrs saistībā ar Satiksmes ministriju?

Vai uz šo un citiem jautājumiem sabiedrībai ir kādas cerības saņemt skaidras atbildes? Kāpēc tiesībsargājošās iestādes nerīkojas uzreiz, tikko parādās aizdomas par iespējamām nelikumībām? Kāpēc netiek sauktas pie atbildības personas, kuras slēdz valsts drošībai neatbilstošus līgumus? Rietumu pasaulē tiesībsargi šobrīd būtu kā bulterjeri iekrampējušies aizdomās turēto politiķu un ierēdņu kājās. Būtu nekavējoties nozīmēti speciāli, īpaši prokurori, kuri rīkotos neatkarīgi no valdošās politiskās konjunktūras.

Nopietni jautājumi prasa nopietnu izmeklēšanu. Nevis tukšu, nevarīgu atrunāšanos mēnešu garumā. Patiesi tiesiskā valstī tas nebūtu iespējams. Bet vai Latvijā tāda ir? Par maz to apliecināt ar vārdiem. Vajadzīgi reāli darbi. Vilcināšanās, noklusēšana, slēpšanās rada šaubas un neticību. Un tie ir dzirnakmeņi, kuri lēni, bet neatlaidīgi gremdē uzticību «tiesiskuma» koalīcijai. Politiskā atbildība un tiesiskums ir tās virsvērtības, kurām vajadzēja būt solītās jaunās politiskās kultūras pamatā, fundamentā. Bet vai šie solījumi ir stingri un principiāli pildīti?