Zolitūdes traģēdijas sekas būtu bijušas daudz mazākas, ja šis projekts nebūtu sadalīts divās būvniecības kārtās - pirmajā kārtā uzbūvēts lielveikals, bet otrajā kārtā tam blakus celts daudzstāvu nams un veikti būvdarbi uz strādājoša lielveikala jumta, biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja sertificēts būvinženieris Nikolajs Zaičenko.
Būvinženieris: Zolitūdes projektu nedrīkstēja realizēt divās kārtās (100)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
(N.Zaičenko atsauc 24.novembrī teikto par V.Celmiņu, jo, sniedzot informāciju, balstījies uz nepamatotām ziņām.)
Viņaprāt, projekts bija jāpabeidz vienā būvniecības kārtā un tad arī kā vienots objekts jāpieņem ekspluatācijā. «Uzskatu, ka, sadalot projektu divās būvniecības kārtās, kļūdu pieļāva gan arhitekti, gan projektētājs, gan Rīgas pilsētas būvvalde, kas šādu projektu akceptēja,» sacīja Zaičenko, paužot viedokli, ka tie ir arī galvenie atbildīgie par notikušo.
«Šajā gadījumā būvdarbi uz strādājoša lielveikala jumta ir klasificējami kā ēkas rekonstrukcija, būtībā uz strādājoša lielveikala jumta bija būvlaukums jeb paaugstinātas bīstamības zona. Te neder aizbildināšanās, ka būvdarbu veikšanu atļāvis ēkas īpašnieks «Homburg» un ēkas nomnieks «Maxima Latvija«. Darbu organizēšanas projektu izstrādā projektētājs, šajā gadījumā «HND Grupa», to paraksta arhitekts un projektu kopumā akceptē vai noraida būvvalde,» skaidroja Zaičenko.
Būvinženieris uzsvēra, ka būvlaukumos ir aizliegts izvietot celtnieku vagoniņus kravu pārvietošanas, pacelšanas un nolaišanas zonās, kā arī aizliegts cilvēkiem tuvoties kravai, ja tā pacelta augstāk par 50 centimetriem no zemes, taču Zolitūdes lielveikalā cilvēki atradās tieši zem būvlaukuma, uz kura tika veikti būvmateriālu pacelšanas un nokraušanas darbi..
Saskaņā ar Vispārīgajiem būvnoteikumiem, izstrādājot projektus ekspluatācijā esošo būvju rekonstrukcijai vai paplašināšanai, kas jāveic, nepārtraucot to pamatfunkciju izpildi, darbu organizēšanas projektā papildus jānorāda, kādi darbi un kādā secībā veicami, nepārtraucot būves pamatfunkciju, un kādi darbi, kādā secībā un kādos termiņos - plānotos pamatfunkciju izpildes pārtraukumos.
«Te ir liels jautājums - vai projektētājs, izstrādājot darbu organizēšanas projektu, norādīja, kādus darbus drīkst un kādus nedrīkst veikt, nepārtraucot ekspluatācijā esošās ēkas pamatfunkciju izpildi,» sacīja Zaičenko, piebilstot, ka darbu organizēšanas projekta paskaidrojuma rakstā ir jānorāda sadarbība starp būvuzņēmēju un rekonstruējamās vai paplašināmās būves apsaimniekotāju, kā arī pasākumi, kas nodrošina netraucētu būves pamatfunkciju izpildi un rekonstrukcijas vai paplašināšanas darbu veikšanu.
Tāpat par notikušo atbildīgs ir arī projekta pasūtītājs - SIA «Homburg Zolitūde», jo tieši pasūtītājs ir tas, kas norīko projekta vadītāju, pasūtītājs ir arī atbildīgs par to, kas notiek būvlaukumā, slēdz līgumu par būvuzraudzību, norādīja Zaičenko. Līgums tika noslēgts ar juridisku personu SIA «CM Consulting», bet būvuzrauga pienākumus veica Mārtiņš Draudiņš.
Zaičenko skaidroja, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par darba aizsardzības prasībām, veicot būvdarbus, projekta sagatavošanas koordinatora un projekta izpildes koordinatora iecelšana neatbrīvo pasūtītāju un projekta vadītāju no atbildības par darba aizsardzības prasību ievērošanu.
Zaičenko arī uzsvēra, ka saskaņā ar būvnormatīvu «Būvuzraudzības noteikumi», būvuzrauga pienākums ir nekavējoties izziņot strādājošo evakuāciju no būvlaukuma, ja būvlaukumā konstatētas bīstamas konstrukciju deformācijas vai sabrukšanas pazīmes vai tieši ugunsgrēka izcelšanās vai eksplozijas draudi, un paziņot par to pasūtītājam, būvvaldei, kā arī, ja nepieciešams, izsaukt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un citu speciālo dienestu pārstāvjus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Būvuzraugs rīkojumus un darbības koordinē ar atbildīgo būvdarbu vadītāju.
«Tas ir vēl viens neatbildēts jautājums - vai būvuzraugs veica noteikumos paredzētās darbības? Gadījumā, ja būvuzraugs ir starp aizdomās turamajām personām, tad jājautā, vai viņš turpina veikt uzraudzību citos būvobjektos? Pēc manā rīcībā esošās informācijas, Draudiņš ir atbildīgais būvuzraugs Latvijas Universitātes Torņakalna komplekša,» sacīja Zaičenko.
Būvinženieris arī piebilda, ka saskaņā ar ugunsdrošības noteikumiem objektos, kuros var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem, izņemot dzīvojamās mājas, ir jāizstrādā rīcības plāns ugunsgrēka gadījumam un ne retāk kā vienu reizi gadā saskaņā ar šo plānu jāorganizē praktiskās nodarbības. «Nav informācijas, ka «Maxima Latvija» būtu rīkojusi šādas praktiskās nodarbības,» piebilda Zaičenko.
Kā ziņots, Zolitūdē ceturtdienas vakarā sabrukušā lielveikala «Maxima» drupās atrasti jau 54 bojāgājušie, vēl septiņi cilvēki ir pieteikti kā pazuduši.
Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas. Kā ziņots, 2007.gada 23.februārī pansionātā «Reģi» notika plašs ugunsgrēks, ko izraisīja īssavienojums elektroinstalācijā. Ugunsgrēkā gāja bojā 26 pansionāta klienti.