Latvijas ārpolitikā trūkst nākotnes vīzijas un stratēģisku mērķu, uzskata politologs Kārlis Daukšts, komentējot ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos.
Politologs: Ārpolitikā trūkst stratēģisku mērķu (20)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Daukšts gan uzskata, ka ziņojums atbilst esošajai situācijai ārpolitikā. Ziņojumā ir precīzi noteikts, ka Latvijas uzdevums ir atbalstīt Austrumu partnerības valstis, tāpēc ir paredzams, ka tas izsauks Krievijas pretreakciju un Latvijai nāksies piedzīvot līdzīgu attieksmi, kāda tika vērsta pret Lietuvu. Tāpēc Daukšts iesaka noteikt reālus pasākumus, kas reducētu negatīvo Krievijas reakciju.
Politologs atzīmēja, ka liela nozīme atvēlēta Centrālāzijas jautājumiem. Viņš sacīja, ka tas saprotams ar to, ka šogad sabiedrotie spēki aizies no Afganistānas, un ASV interesēs ir uzturēt pozitīvas attiecības ar šo reģionu.
Daukšts kritizē, ka ziņojumā aprakstīti ikdienas darbi un trūkst lielas nākotnes vīzijas. «Tajā minēts, ka jāaizstāv ES intereses. Tas nav labi. Tas nozīmē, ka politika vērsta nevis uz attīstību, bet uz aizsardzības politiku, kas nav iedvesmojoši.» Viņš uzsver, ka ziņojumā trūkst stratēģisku mērķu izvirzīšanas, piebilstot, ka tā ir birokrātiska atskaite, kurā iezīmēti punkti, kuriem nepieciešams plašāks skaidrojums. Piemēram, trūkst redzējuma, kā Latvija veidos attiecības ar Baltkrieviju vai Baltijas valstu starpā.
Jau ziņots, ka ārlietu dienests šajā gadā īpašas pūles veltīs, lai gatavotos Latvijas prezidentūrai ES Padomē, tostarp ES lomas stiprināšanai Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīs, Latvijas ekonomisko interešu pārstāvēšanai, kā arī atbalstam tautiešiem ārvalstīs.