Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs rakstā izdevumam «The Baltic Times» noraidījis spekulācijas, ka Krievijas agresijas nākamais mērķis varētu būt Baltijas valstis, tomēr uzsvēris, ka Krievijas rīcība ir apdraudējums pasaules sistēmai, kas balstīta uz konkrētiem noteikumiem.
Rinkēvičs atgādina, ka martā apritēja gads, kopš «Krievija nelikumīgi anektēja Krimu. Tā vietā, lai tiktu atjaunota Ukrainas suverenitāte, ir pieaugusi nestabilitāte. Krievijas atbalstītie separātisti ir pārņēmuši teritorijas un radījuši nekārtības Ukrainas austrumos. Krievijas diplomāti ir norādījuši uz kodolieroču izvietošanu Krimā». Tāpat Latvijas ārlietu ministrs piemin Krievijas opozīcijas līdera Borisa Ņemcova noslepkavošanu Kremļa tuvumā.
«Tā vietā, lai ievērotu likuma varu, Krievija to apgāž,» secināja Rinkēvičs un piebilda, ka
«starptautisko normu neievērošana» ir novedusi pie tā, ka Ukrainas notikumu vērotāji spekulē, ka Baltijas valstis «varētu būt nākamās».
«Tomēr trauksmes zvanu kakofonija riskē trāpīt nepareizam akordam. Izslēgsim fona trokšņus un izteiksimies skaidri,» aicināja Latvijas ārlietu ministrs.
«Nav nenovēršamu militāru draudu Latvijai, NATO vai Eiropas Savienībai,»
viņš paziņoja, uzskaitot dažādus argumentus, piemēram, NATO ir pastiprinājusi darbības, lai sabiedroto spēki gādātu par reģiona drošību, ir nolemts veidot «ļoti ātras reaģēšanas vienību», kas varētu tikt izvietota 48 stundu laikā, kā arī Baltijas jūras reģionā ir pastiprinātas gaisa un jūras patrulēšanas misijas, kā arī militārās mācības. Tāpat ir nolemts veidot komandcentrus Bulgārijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā.
«Salīdzinājumi ar Ukrainu ir gan maldinoši, gan bīstami,» Rinkēvičs uzsvēra, norādot, ka Latvija ir aktīva un pilnībā integrēta dalībvalsts gan NATO, gan Eiropas Savienībā.
Tāpat Latvijas ārlietu ministrs norādīja, ka
«Krievija Krimā un Ukrainas austrumos īstenoja hibrīdkaru, apvienojot konvenciālo stratēģiju ar slēptām operācijām,
un atbalstīja to ar agresīvu diplomātiju un mediju satraukumu».
«Sarežģītais šo draudu raksturs prasa daudzšķautņainu reakciju. Pasākumiem, ar kādiem stājas pretī informācijas, ekonomikas un kIberuzbrumiem, ir jābū daļai no drošības instrumentiem. Iepriekšējas brīdināšanas sistēmas ir jāiestata, lai noteiktu paramilitārus uzbrukumus. Un mums ir jābūt gataviem atbildēt uz naidīgumu uz sliekšņa, kas ir zemāks par to, pie kura esam pieraduši,» rakstā «The Baltic Times» klāstīja Rinkēvičs, piebilstot, ka daži no šiem instrumentiem Latvijā jau ir ieviesti.
«Latvijā mēs ik dienu dzirdam nepatiesus apgalvojumus par mūsu krievu etniskās minoritātes diskrimināciju. Kā apstiprinās jebkurš apmeklētājs, Latvija ir atvērta un iecietīga sabiedrība, kurā dažādība ne tikai tiek aizsargāta, bet apsveikta. Piemēram, valsts finansē izglītības programmas septiņās minoritāšu valodās, tostarp krievu,» lasāms materiālā.
Rinkēvičs atgādina arī par «Eurobarometer» aptaujas rezultātiem, ka
68% respondentu Latvijā domā, ka mūsu valstī nav etniskās diskriminācijas
vai arī tā ir reti sastopama. Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir vien 39%.
Tāpat Latvijas ārlietu ministrs aicina mazināt enerģētisko neatkarību no Krievijas gāzes, kā arī palielināt aizsardzības izdevumus vismaz līdz 2% no iekšzemes kopprodukta.
«Visam pāri mūsu drošība ir atkarīga no dzelzs stingras pieturēšanās pie NATO principa par kolektīvo aizsardzību un transatlantisko sakaru uzturēšanu,» uzsvēra Rinkēvičs.
«Krievijas rīcība jau ir maksājusi tūkstošiem dzīvību un apdraudējusi mieru Eiropā. Darbības, ko veicam partnerībā ar mūsu sabiedrotajiem NATO un Eiropas Savienībā, padara mūsu valstis drošākas. Tomēr runāsim skaidri, ka apdraudēta nav tikai reģionālā stabilitāte. Draudi ir pasaules stabilitātei un uz noteikumiem balstītajai sistēmai, kuru iepriekš mēs uzskatījām par pašsaprotamu. Mums ir stingri tā jāaizstāv,» rakstu noslēdza Latvijas ārlietu ministrs.
