14 gadus vecas meitenes vēstule Latvijas vadībai par migrācijas krīzi! Publicējam atkārtoti!

Es parasti mēģinu būt pēc iespējas atvērtāka dažādiem viedokļiem, bet šoreiz absolūti atsakos to darīt - neatkarīgi no citu cilvēku domām mana pozīcija paliks tāda, kāda tā ir šobrīd, jo es nekad iepriekš neesmu bijusi tik pārliecināta par savu viedokli politiskā jautājumā.

Tas, ko es vēlos pateikt, varētu likt jums domāt, ka esmu rasiste vai slikts cilvēks, - un varbūt jums ir taisnība, kas to lai zina, bet tādā gadījumā es nevēlos būt tas, ko mūsdienu sabiedrība uzskata par «labu cilvēku».

Bet pirms jūs mani uzskatāt par jebkuru no šiem vārdiem, lūdzu, uzklausiet mani.

Kā droši vien esat dzirdējuši, tūkstošiem imigrantu no Sīrijas dodas uz Eiropu, bēgdami no pilsoņu kara. Šobrīd vairāk nekā 150 000 imigrantu Ungārijas bēgļu nometnēs gaida, kad tiks vienādi «sadalīti» pa Eiropas Savienības valstīm, - un tas ir tikai sākums.

Tā kā pasaule pēdējos pārdesmit gados ir kļuvusi ārkārtīgi politkorekta un daudz par daudz jūtīga atšķirīgu rasu, dzimumu un seksualitāšu jautājumos, daudzas Eiropas valstis - it īpaši Vācija - imigrantus uzņem atplestām rokām.

No otras puses, valstis kā Ungārija, Čehija, Apvienotā Karaliste, Polija un, pārsteidzošā kārtā, Dānija, nav ar to apmierinātas, kamēr Vācija ir piekritusi uzņemt vairāk mekā pusmiljonu imigrantu katru gadu, kas ir patiešām biedējoši un vārda tiešajā nozīmē naivi.

Un tad nu šeit ir mans viedoklis - es esmu pilnīgi un galīgi PRET imigrantu izmitināšanu. Ir daudz iemeslu, kādēļ, un centīšos paskaidrot ikvienu.

Cilvēki sauc manu nostāju par rasistisku, bet, godīgi sakot, tam nav nekāds sakara ar imigrantu ādas krāsu. Viņu ādas krāsa varētu būt balta, melna vai pat zila - man tiešām ir vienalga, par bēgļu ādas krāsu es uztraucos vismazāk.

Eiropa vēlas sniegt patvērumu kara bēgļiem, precīzāk sakot, sīriešiem, bet mēs izmitinām ne tikai viņus. TŪKSTOŠIEM cilvēku no citām nabadzīgām valstīm brauc uz Eiropu, cerot uz labāku dzīvi.

Lai arī cik skumji tas būtu, mēs nevaram viņus visus izmitināt pie sevis, mēs vienkārši nevaram. Pat ja mēs to kaut kā spētu izdarīt, nekas labs no tā neiznāktu, Eiropa sabruktu. Cilvēku ir pārāk daudz - pieņemot viņus pie sevis, mēs neatrisinām problēmu.

Kas mainīsies, ja mēs viņus izmitināsim pie sevis? Protams, viņi būs daudz laimīgāki, dzīvodami humānos apstākļos, bet viņi nekad nebūs ar mieru pamest savu valodu, savu kultūru. Tie imigranti, kas šobrīd jau ir Latvijā, nevēlas mācīties latviešu valodu, jo tā nav viņu valoda un tā viņiem nenoderēs Eiropā - tas ir fakts, un esmu pārliecināta, ka tāda pati attieksme viņiem ir pret pārējām Baltijas valstīm un tādām valstīm kā Polija, Baltkrievija, Rumānija, Moldova, Ungārija utt., u.t.jpr.

Viņu ceļa mērķis ir Vācija, Francija, varbūt kāda no skandināvu valstīm un, protams, Anglija. Kāpēc? Jo šīs valstis ir bagātas, tur pabalsti ir lieli, kas nozīmē, ka strādāt nav obligāti. Valstis kā Latvija ir nabadzīgas - mūsu pabalsti ir € 256 mēnesi, kas ir patiešām nožēlojami (Dānijā € 797; Vācijā ap € 1500)m,

Visi (es vispārināšu - dīvaini, cilvēki dusmīgi iebilst pret vispārināšanu, ja vien tā nav pozitīva) imigranti, kas «atpeld» uz Eiropu, bēg no nabadzības un kara, jo viņi nespēj sakārtot savas valstis, un viņi gaida, ka Eiropa visu nokārtos viņu vietā.

Pasaulē ir ārkārtīgi daudz nabadzīgu valstu - Āfrikā, Dienvidamerikā un pat Eirāzijā. Kari notiek tik daudzās pasaules vietās - arī pie mums, tepat, starp Ukrainu un Krieviju. Ilga kara nomocītās valstis ir nabadzīgas, tur parasti nav valdības, un, pat ja ir, tad tā ir ļoti nestabila, kas nozīmē, ka nav neviena, kas vadītu valsti, neviena, kas ieviestu stingrus likumus un pārtrauktu karus. Demokrātija viņiem nevar būt tāda, kā mums ir, jo lielākā daļa cilvēku tur nav izglītoti, un, pat ja ir, es šobrīd nopietni apšaubu viņu spēju pārvaldīt valsti - viņi ir pieraduši dzīvot briesmīgos apstākļos un vieni viņi vienkārši neprot uzlabot savu dzīvi.

Piemēram, dažās Āfrikas valstīs - ja tās pat tā varētu nodēvēt - to iedzīvotāji sadalās klanos un vārda vistiešākajā nozīmē karo vieni ar otru, katru dienu, tikai tāpēc, ka nav valdības, kas varētu viņus kontrolēt.

Taču man jāatzīst, fakts, ka lielākā daļa valstu Āfrikā un tās apkārtnē ir ļoti nabadzīgas, daļēji ir Eiropas un Amerikas vaina. Tikai pirms simt, divsimt un trīssimt gadiem, mūsu senči iekaroja viņu zemes un izturējās pret viņiem kā pret dzīvniekiem, un tamdēļ daudzi cilvēki jautā: «Kādēļ tik daudzi eiropieši nevēlas uzņemt imigrantus no Āfrikas, ja paši pirms simtiem gadu viņus paverdzināja un atņēma viņiem mājas un jebkādas tiesības?»

Bet tam nav nekāda sakara ar šībrīža situāciju. Mēs nevaram izmainīt vēsturi, lai arī cik ļoti mēs to vēlētos, - tas, kā amerikāņi un eiropieši agrāk izturējās pret melnādainajiem, bija patiešām barbariski un necilvēcīgi, bet mēs neesam par to atbildīgi. Lielākā daļa no mūsu paaudzes nav viņiem nodarījusi neko ļaunu, mēs neesam viņiem neko parādā.

Mēs nevaram Eiropā izmitināt imigrantu miljonus, tas nav pareizi, šādā veidā mēs neko neatrisinām, tikai dzenam Eiropu kapā. Tā vietā mums vajadzētu viņiem palīdzēt ar viņu pašu valstīm - palīdzēt nostabilizēt valdību, pārtraukt karus, būvēt skolas, mājas un citas iestādes - palīdzēt imigrantiem uzlabot viņu dzīves apstākļus. Tas būtu ilgs process, bet pavisam noteikti tā vērts.

Ielaižot imigrantus mūsu valstī, mēs viņiem nepalīdzam. Daudzi cilvēki domā: «Pēc tam, kad mēs, gudrie eiropieši, būsim viņus izglītojuši un uzlabojuši viņu dzīvi, un izbeiguši viņu karus, viņi brauks atpakaļ un būs mums ļoti pateicīgi!»

Bet uzdodiet sev jautājumu - ja viņi būs labi iekārtojušies Vācijā, ar vismaz 1500 eiro pabalstu katru mēnesi - vai viņi vēlēsies braukt atpakaļ uz Āfriku? Nē, viņi paliks šeit pat, Eiropā, jo dzīve te ir vieglāka un pabalsti lielāki.

Eiropa nevar risināt imigrantu problēmas viņu vietā. Mums ir jāpalīdz, bet ne tā, kā mēs to darām šobrīd.