Šobrīd mums nav nepieciešamās infrastruktūras, lai nodrošinātu obligātā militārā dienesta darbību, uzskata aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).
Bergmanis: šobrīd nav nepieciešamās infrastruktūras, lai nodrošinātu obligāto dienestu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministrs uzskata, ka par obligātā militārā dienesta atjaunošanu var diskutēt, taču šobrīd tāds uzdevums Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nav dots. «Jāsaprot, ka tas prasītu pārāk lielu finansiālo atbalstu no valsts. Turklāt šobrīd mums nav nepieciešamās infrastruktūras, lai nodrošinātu obligātā militārā dienesta darbību,» uzsvēra Bergmanis.
Aizsardzības ministrs skaidroja, ka šobrīd norisinās darbs pie profesionālā dienesta karavīru kaujas spēju pilnveidošanas. Savukārt tos pilsoņus, kuri vēlas brīvprātīgi dot savu ieguldījumu valsts aizsardzībā, ministrs aicina stāties Zemessardzē.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) Baltijas Asamblejas laikā pauda viedokli, ka Latvijas sabiedrībā ir jāturpina diskusija par iespēju ieviest obligāto militāro dienestu valsts pašaizsardzībai.
Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka obligātais militārais dienests ir gan Igaunijā, gan Lietuvā, tāpēc būtu arī Latvijas sabiedrībā jādiskutē par tā atjaunošanu arī Latvijā. Tāpat Mūrniece uzsvēra, ka Baltijas valstīm nepieciešams daudz nopietnāk un aktīvāk sadarboties, lai stiprinātu mūsu reģiona drošību, tostarp darbojoties Eiropas līmenī.
«Mēs redzam, kā Kremlis audzē militāros muskuļus. Mūs cenšas ievainot ar hibrīdkara elementiem, kurus Kremlis jau ilgstoši lieto pret Baltiju. Tie ir gan ekonomiskie veidi, gan propaganda informatīvajā telpā, gan ietekmes aģenti un tautiešu politika. Latgalē to izjūt īpaši asi,» sacīja Mūrniece, norādot, ka sanāksmes norises vieta, Rēzekne, nav izvēlēta nejauši. Latgale simbolizē Baltijas valstu drošību plašākā nozīmē, cilvēki Latgalē apzinās pieaugošos drošības riskus, un ir novērojams liels pieaugums Zemessardzē un Jaunsardzē.
Mūrniece uzsvēra, ka arī citi Eiropas izaicinājumi – terorisms un bēgļu straumes - prasa mūsu valstu iekšējās un ārējās drošības stiprināšanu, Eiropas ārējās robežas nostiprināšanu. Jāstrādā ne vien Baltijas, bet visas Eiropas līmenī, norādīja Saeimas priekšsēdētāja.
Piektdien Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā BA Izglītības, zinātnes un kultūras komitejas un Tieslietu un drošības komitejas kopīgā sanāksmē reģiona parlamentārieši un eksperti spriež par kopīgu apmācību programmu Baltijas valstu drošības iestādēm, kā arī diskutē par reģiona informatīvās telpas stiprināšanu.