Kas tagad notiks ar Turciju?

Nāvessoda piemērošana daudz ko maina

Cepurītis norādīja, ka Latvija pēdējos gados ir atbalstījusi Turcijas integrāciju Eiropas Savienībā. Bet pēc Turcijā notikušā militārā apvērsuma mēģinājuma un diskusijām, ka ar to saistītajiem cilvēkiem varētu piespriest nāvessodu,

Eiropas valstīm būtu jāpārskata vai vismaz jāizvērtē šāda iniciatīva.

No vienas puses, Turcija ir tuva citām Tuvo Austrumu valstīm, bet, no otras puses, integrācija Eiropas Savienībā palīdz demokratizēt un modernizēt valstis, kā arī motivē novērst problēmas, kas saistītas ar pilsonisko sabiedrību.

Tagad vajadzīga rūpīga diskusija, vai Turcijas integrācija Eiropas Savienībā būs kā galvenais dzenulis valsts demokratizācijā vai tomēr būs vajadzīgs piespiedu ceļš, piemēram, aicinot piebremzēt ar nāvessodiem.

Pirms prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana Turcija bija labs demokratizācijas piemērs Tuvo Austrumu valstīm, bet kopš pašreizējā prezidenta nākšanas pie varas Turcija vairs nav tas labākais piemērs.

Kā Eiropai rīkoties turpmāk?

Cepurītis norādīja, ka patlaban Eiropai jānogaida, kāda būs turpmākā Turcijas rīcība, bet

vienlaikus ļoti svarīgi ir sūtīt spēcīgus signālus par savām sarkanajām līnijām, kas nebūtu pārkāpjamas.

Pirmdienas Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni jau skaidri norādīja, ka nāvessodu piemērošana nesekmēs Turcijas integrāciju Eiropas Savienībā.

Turpmākā notikumu attīstība lielā mērā atkarīga no Erdogana un viņa izvēlētā ceļa, bet viņa līdzšinējā prakse liecina, ka viņš vairāk īsteno piespiedu brīvības ierobežošanu, nevis atbalsta dialogu un opozīcijas iesaisti tajā.

Turcijā pastāv 50 pret 50 sabiedrības dalījums: aptuveni puse cilvēku atbalsta Erdoganu un vienas personas vadību, bet otra puse iedzīvotāju iestājas par valsts tālāku demokratizāciju. Šis sabiedrības sadalījums dara dažādus spēcīgus saspīlējumus.

Vai apsvēruma mēģinājums ir saistīts ar Erdoanu?

Speciālists sliecas domāt, ka apvērsuma mēģinājums bija pašu bruņoto spēku lēmums, nevis Erdogana organizēts pasākums. Tā liek domāt lielais iesaistīto cilvēku skaits - ja to būtu organizējis pats Erdogans, pietiktu ar nelielu virsnieku grupu, kas mēģinātu ieņemt parlamentu. Bet šajā gadījumā apvērsuma mēģinājumā bija iesaistīti tūkstošiem cilvēku. Protams, nevar izslēgt, ka pats prezidents ir saistīts ar šo puču, bet, visticamāk, tā nav, Cepurītis teica.

Rezumējot iepriekš sacīto, viņš norādīja, ka

mums jāraida spēcīgi signāli par lietām, kas mums nav pieņemamas, bet gala lēmums par turpmāko attīstību jāpieņem pašai Turcijai.

Tā var nolemt, ka tai ir vienaldzīgas Eiropas Savienības norādes. Turklāt tās iespējas uzspiest savu gribu palielina migrācijas jautājumi. Saistībā ar tiem Eiropas Savienība ir neizdevīgā pozīcijā.

Cepurītis arī norādīja uz kādu svarīgu niansi - Grieķijā ir ieradušies bruņotu turku virsnieku grupa, kas lūguši politisko patvērumu. Tagad jāgaida, kādu lēmumu pieņems Grieķija - vai valsts, kurā ir aktuāls migrācijas jautājums, dos patvērumu šiem cilvēkiem vai tomēr izdos tos atpakaļ Turcijai.

Šis jautājums varētu tikt atrisināts Grieķijas-Turcijas divpusējās attiecībās vai arī kļūt par Eiropas Savienības un Turcijas attiecību jautājumu.

Jau vēstīts, ka Turcijas premjerministrs Binali Jildirims pirmdien paziņoja, ka saistībā ar apvērsuma mēģinājumu ir aizturēti vairāk nekā 7500 cilvēku, tajā skaitā 103 ģenerāļi un admirāļi.

Neveiksmīgā puča laikā gājuši bojā vairāk nekā 300 cilvēku.

Erdoans puča organizēšanā apsūdz savu galveno ienaidnieku - ASV mītošo islāma sludinātāju Fethullahu Gilenu - un viņa piekritējus, bet Gilens noliedz jebkādu saistību ar to un ir pieļāvis iespēju, ka apvērsuma mēģinājums var būt paša Erdoana inscenēts.