Skolu tīkla sakārtošanu kavē pašvaldību nespēja savstarpēji vienoties, norāda pētījuma par optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi Latvijā vadītājs, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.
Ekonomģeogrāfs: Skolu tīkla sakārtošanu kavē pašvaldību nespēja savstarpēji vienoties
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vērtējot optimālā skolu tīkla izveidi kavējošos faktorus, secināts, ka pašvaldības nespēj vienoties ar kaimiņu pašvaldībām par sadarbību izglītības jomā. Turklāt lielākā pašvaldību daļa nespēj vai arī nevēlas savā pārraudzībā esošā skolu tīkla efektivitātes rādītājus tuvināt Eiropas vidējiem. Turlajs norādīja, ka Latvijas izglītības sistēma, salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, ir pat 1,6 reizes neefektīvāka.
Tāpat skolu tīkla sakārtošanu kavē izpratnes trūkums lielā sabiedrības daļā par strukturālo reformu nepieciešamību un ieguvumiem, ko tās sniegtu ilgtermiņā. Vienlaikus sabiedrībā trūkst izpratnes arī par nodokļu ieņēmumu apjoma saistību ar bezmaksas publisko pakalpojumu pieejamību.
Turlajs akcentēja, ka sabiedrībā aizvien valda stereotipi par Latvijas «īpašo» situāciju globālajā ekonomikā, turklāt arī paši politiķi vairās no nepopulāru lēmumu pieņemšanas.
Kā ziņots, Latvijā ir virkne vidusskolu, kuru pastāvēšana kvalitātes ziņā nav pieļaujama, uzskata izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Prezentējot pētījuma par optimālu skolu tīkla attīstības modeli Latvijā pirmo starpziņojumu, Šadurskis skaidroja, ka patlaban izstrādāts aptuveni 120 lapas plašs pētījums, un pilnībā tas noslēgties rudenī, ievadot jaunākos datus par skolēnu skaitu jaunajā mācību gadā.
Pētījuma rezultāti kalpos par pamatu sarunām ar pašvaldībām par skolu tīkla sakārtošu, jo tām būs jāpieņem galvenie lēmumi skolu tīkla sakarā, teica ministrs.
«Visiem lēmumiem saistībā ar skolu tīklu, lai tas atbilstu demogrāfiskai un ekonomiskai situācijai, kā arī migrācijas tendencēm, ir jābūt balstītiem pilnīgos un ticamos datos un vispusīgā datu analīzē, jo tikai tā var izstrādāt priekšlikumus pašvaldībām,» norādīja Šadurskis.