Vēršot asas frāzes pret Ziemeļkoreju, ASV prezidents Donalds Tramps šobrīd eskalē situāciju reģionā, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.
Eksperts: Tramps ar izteikumiem pret Ziemeļkoreju pašlaik eskalē situāciju reģionā (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņaprāt, tas, ko no sava golfa kluba Ņūdžersijā paziņoja Tramps, proti, ka Ziemeļkorejas draudi «tiks sagaidīti ar uguni un dusmām, kādas pasaule nav pieredzējusi», bija visagresīvākais izteikums kopš Korejas kara jeb laika, kad šādu retoriku lietoja toreizējais ASV prezidents Harijs Trūmens. Vienlaikus Tramps sevi ir iedzinis stūrī, jo atteikties no saviem vārdiem viņš negrasās, bet šādas retorikas turpināšana savukārt nozīmē situācijas eskalāciju, domā pētnieks.
«Tas, ka ASV prezidents iekļauj izteikumos apsteidzoša kodoltrieciena došanu Ziemeļkorejai, ir radikāli. Draudu izteikšana ar kodolieročiem pret Ziemeļkoreju vai citu valsti no ASV vai jebkuras citas demokrātiskas valsts ir nepieņemama, jo būs miljoniem civiliedzīvotāju upuri un zaudējumi, ja ASV kaut minimāli mēģinās realizēt šādas radikālas Trampa idejas,» norādīja Hiršs.
Pētnieks uzsvēra, ka šāds ir Trampa izteiksmes stils, un, lai gan izklausās agresīvi, tomēr tas ir tikai veids, kā Tramps runā. ASV prezidents, kurš pieradis bārstīt radikālus apgalvojumus un frāzes dažādos virzienos, ļoti nopietnas sekas šādai retorikai nav radījis, tomēr Ziemeļkorejas gadījumā situācija draud izvērsties par militāru konfrontāciju. «Tas pasaka par to, cik «labs» Tramps ir kā prezidents, ka viņš nespēj ieklausīties, ko diplomāti iesaka darīt. Ar vienu izteicienu viņš ir radījis milzīgu saspīlējumu šajā reģionā,» domā pētnieks.
Hiršs norādīja uz jau ierastu parādību ASV ārpolitikā, kad ASV prezidenta izteikumi nesaskan ar Savienoto Valstu administrācijas pausto. Pēc viņa domām, vairāki ASV diplomāti, tostarp ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss un ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons, aicina neņemt Trampa izteikumus vērā, jo nav nekādu izmaiņu ASV ārpolitikā attiecībā uz konkrēto reģionu, tāpat nenotiek nekādas ASV bruņoto spēku pārvietošanās reģionā.
Viņš ir pārliecināts, ka saspīlējums, visticamāk, nenonāks līdz militāram konfliktam, bet, ja tas notiktu, tad no tā milzīgus zaudējumus ciestu Dienvidkoreja, iespējams, arī Japāna. Ja Dienvidkorejas un Japānas ekonomika kara rezultātā tiktu nopietni postīta, tad visā pasaulē būtu milzīgas ekonomikas problēmas, sacīja pētnieks. «Piemēram, autobūve un dažādas ar datoriem saistītas tehnoloģijas, ko šajās valstīs rada, izmanto visā pasaulē, tādēļ karš šajā reģionā radītu milzīgu pasaules ekonomikas krīzi, jo tur nav nekādu ātru un vienkāršu militāru risinājumu,» uzsvēra Hiršs.
Jau ziņots, ka Ziemeļkoreja nopietni apsver iespēju raidīt savas ballistiskās raķetes uz ASV Klusā okeāna teritoriju Guamu, kurā atrodas ASV bruņoto spēku bāzes, trešdien paziņoja Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra KCNA.
Ziemeļkorejas draudi izskanēja tikai pāris stundas pēc tam, kad Phenjanu par tās raķešu programmu brīdināja ASV prezidents, pret Ziemeļkoreju vēršoties ar asākiem vārdiem nekā līdz šim, Phenjanai tās kodolprogrammas dēļ draudot ar «uguni un niknumu».
Bet vēlāk Tramps no sava golfa kluba Ņūdžersijā paziņoja, ka «būs labāk, ja Ziemeļkoreja vairs neizteiks draudus Savienotajām Valstīm. Tie tiks sagaidīti ar uguni un dusmām, kādas pasaule nav pieredzējusi,» brīdināja ASV prezidents.
Tikmēr ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss ceturtdien brīdināja, ka karš ar Ziemeļkoreju būtu katastrofāls, un vērsa uzmanību uz diplomātisko centienu rezultātiem. Runājot pasākumā Kalifornijas štatā, Matiss norādīja, ka viņa uzdevums un atbildība ir sagatavot militāros scenārijus, «ja tie būs vajadzīgi». Viņš tomēr uzsvēra, ka ASV centieni šobrīd koncentrējas uz diplomātiju.
ANO Drošības padome 5.augustā vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas nosaka stingrākas sankcijas pret Ziemeļkoreju tās kodolprogrammas un raķešu izmēģinājumu dēļ, un iecerēts, ka šīs sankcijas Ziemeļkorejas eksporta ieņēmumus samazinās par trešo daļu.
Rezolūcijā noteikts pilnīgs aizliegums no Ziemeļkorejas importēt ogles, dzelzi un dzelzs rūdu, svinu un svina rūdu, kā arī zivis un citus jūras produktus, Īstenojot šo embargo, Ziemeļkorejas eksporta ieņēmumi, kas pašlaik ir trīs miljardi ASV dolāru gadā, samazināsies par vienu miljardu dolāru gadā.