/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/05/8155392t1hac25.jpg)
Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav pienākuma nodrošināt telpas Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijai aptaujas lapu pieejai valsts noslēpumam aizpildīšanai, pauda izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Šadurskis: IZM nav pienākuma nodrošināt atsevišķas lietvedības telpas VDK izpētes komisijai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) novembra vidū saņēmusi komisijas vēstuli ar prasību nodrošināt atsevišķu lietvedības telpu, lai komisijas locekļi aizpildītu pieejai valsts noslēpumam paredzētu aptaujas lapu. Šadurskis skaidroja, ka normatīvie akti neparedz nepieciešamību pēc atsevišķas telpas anketas aizpildīšanai, kā arī tam nav nekādas objektīvas vajadzības.
«Kāda sevišķa telpa anketas aizpildīšanai netiek nodrošināta ne ministriem, ne valsts pārvaldes darbiniekiem, kuriem ir jāiegūst atļaujas,» piebilda politiķis.
Viņš uzsvēra, ka šis «diemžēl ir vēl viens piemērs tam, ka komisija iesaistās sarakstē ar valsts iestādēm tai vietā, lai strādātu pie sava pamatuzdevuma - VDK dokumentu zinātniskās izpētes».
IZM ieskatā, komisijas locekļiem, kas plāno veikt Satversmes aizsardzības birojā pieejamo VDK dokumentu izpēti, ir nekavējoties jāaizpilda pieejas valsts noslēpumam aptaujas anketa, kam nav nepieciešama kāda sevišķā telpa, lai Drošības policija veiktu drošības pārbaudes procedūru, jāapliecina gatavība ievērot normatīvajā regulējumā noteiktās saistības attiecībā uz fizisko personu datiem un privāto dzīvi, kamēr Ministru kabinets nav noteicis datu publiskošanas apmēru un kārtību, un jāpabeidz VDK dokumentu zinātniskā izpēte atbilstoši darba plānam paredzētajam termiņam un piešķirtā finansējuma ietvaros.
Kā ziņots, Šadurskis (V) atteicis atļauju VDK zinātniskās izpētes komisijai izmantot ministrijas slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienību, lai noformētu valsts noslēpuma dokumentus, skaidrojot, ka ministrijai šajā gadījumā nav tiesību lemt par citu institūciju amatiem, aģentūru LETA informēja Latvijas vēstures institūta sekretāre, komisijas administratīvā sekretāre Marta Starostina.
Ievērojot, ka komisijai nav un nevar būt savas slepenības režīma struktūrvienības un sevišķās lietvedības, komisija vērsās IZM, lūdzot dot iespēju izmantot tās slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienības telpu, lai aizpildītu aptaujas lapu sevišķās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, kā arī, lai aplūkotu VDK dokumentus, kam nav valsts noslēpuma statusa, skaidroja Starostina.