Latvijas Interneta asociācija (LIA) un dominējošais fiksēto telekomunikāciju operators SIA «Lattelekom» uzskata, ka ceturtdien steigā pieņemtie grozījumi Elektronisko sakaru likumā nosaka Valsts informācijas tīkla aģentūras (VITA) monopolstāvokli elektronisko sakaru sniegšanā valsts pārvaldes iestādēm.
«Lattelekom» un Interneta asociācija iebilst pret konkurences ierobežojumiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
LIA izpilddirektors Viesturs Plešs aģentūrai LETA sacīja: lai arī valdība ir definējusi, ka iestājas par elektronisko sakaru tirgus liberalizēšanu, patiesībā notiek tieši pretējais, un nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta mākslīgi dārgu pakalpojumu iegādei.
Kā nozīmīgu ierobežojumu konkurencei šo normu novērtēja arī «Lattelekom» mediju attiecību speciāliste Dace Jase. Viņa norādīja, ka, pieņemot likuma grozījumus, Saeima ir pagarinājusi noteikto termiņu tiesību aktu izstrādei. Tas norāda uz nozares regulējošās vides nestabilitāti un neprognozējamību.
«Lattelekom» uzsvēra, ka grozījumi nosaka elektronisko sakaru komersantiem pienākumu par saviem līdzekļiem veidot un uzturēt pārtveršanas punktus, tā «finansējot valsts funkcijas un kropļojot konkurenci». Jase norādīja, ka likuma grozījumi mazina un vairākos gadījumos atceļ Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pienākumu ievērot vienlīdzības, caurredzamības un lēmumu objektivitātes principus.
Iebildumi tiek pamatoti ar Eiropas Komisijas 2002. gada 16. septembra direktīvu «Par konkurenci elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu tirgū», kas nosaka, ka dalībvalstis nepiešķir vai nepatur spēkā ekskluzīvās vai īpašās tiesības uz elektronisko sakaru tīklu izveidi, nodrošināšanu, kā arī publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu.
LIA un «Lattelekom» uzskata, ka Saeimas pieņemtie grozījumi ir arī pretrunā ar Konkurences likumu, kas paredz aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci.
Interneta asociācijas pārstāvis skaidroja, ka LIA iepriekš nav bijusi iespēja iepazīties ar visiem ierosinātajiem grozījumiem, bet ir redzams, ka šie grozījumi ir «vai nu pilnīgi nepārdomāti un neprofesionāli, vai arī apzināts mēģinājums kropļot visu Latvijas elektronisko sakaru tirgu».
«Steiga un slepenība, kādā notika šo grozījumu pieņemšana, vedina domāt par to, kādi motīvi ir vadījuši šo grozījumu ierosinātājus,» norādīja Plešs. «Iesākumā bija iecerēti grozījumi par pārtveršanas punktu ierīkošanu, taču beigās likumā veikti 74 dažādi grozījumi, kuru ieviešana neatgriezeniski maina spēles noteikumus elektronisko sakaru tirgū Latvijā.»
LIA un Latvijas Telekomunikāciju asociācija (LTA) jau iepriekš izteica iebildumus pret likuma grozījumiem. Asociācijas neapmierināja elektronisko sakaru uzņēmējiem paredzētais pienākums par saviem līdzekļiem veidot un uzturēt sarunu un datu pārraides pārtveršanas punktus. Plešs akcentēja, ka līdzīga pieredze Lietuvā rāda, ka šādi grozījumi ir bijuši pretrunā ar valsts pamatlikumu un tādēļ ir apturēti konstitucionālajā tiesā.
Latvijas Interneta asociācija iebilst arī pret grozījumu, kas paredz noteikt vienu augstākā līmeņa domēna «.lv» turētāju, jo «nav saprotama nepieciešamība pēc viena, īpašas komisijas izvēlēta domēna «.lv» turētāja».
LIA, LTA un Latvijas Informācijas tehnoloģijas un komunikāciju asociācija plāno rūpīgāk iepazīties ar pieņemto grozījumu saturu. Asociācijas tuvākajā laikā nāks klajā ar detalizētāku atzinumu par Elektroniskā sakaru likuma grozījumiem un nozares vārdā piedāvās priekšlikumus, kuri «nodrošinās likuma normu atbilstību Latvijas un starptautiskajai likumdošanai un brīvas konkurences principiem». «Lattelekom» arī izvērtēs iespējas tiesību aktos noteiktā kārtībā vērsties pret likuma grozījumiem.
Uzņēmuma Regulēšanas lietu direktors Aivars Kreilis norādīja, ka ««Lattelekom» izmantos visas savas iespējas likumīgā kārtā panākt tirgu un nozares uzņēmumu diskriminējošo likuma normu grozīšanu».
Kā ziņots, vakar, 12. maijā, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Elektronisko sakaru likumā. Tie paredz, ka saskaņā ar Satversmes aizsardzības biroja direktora rakstveida pieprasījumu mobilo sakaru un interneta operatoriem par saviem līdzekļiem būs jāierīko sarunu un datu pārraides pārtveršanas punkti, kas pēc operatīvo darbību veicēja rakstveida pieprasījuma bez atlīdzības būs jānodod tā lietošanā operatīvās darbības pasākumu un kriminālprocesuālo darbību veikšanai.
Savukārt Valsts nozīmes datu pārraides tīklu saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem nodrošinās VITA.
Jau ziņots, ka 2004. gada 1. decembrī stājās spēkā Elektronisko sakaru likums, kas aizstāja likumu «Par telekomunikācijām». Likumu valdība lielā steigā un Satversmes 81. panta kārtībā pieņēma pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Ar jauno likumu tika noteikta elektronisko sakaru tirgus uzraudzības funkciju sadale.