Zinātnieki paziņojuši, ka viņiem izdevies pabeigt neandertālieša genoma pirmo uzmetumu, kas varētu atklāt modernā cilvēka evolūcijas atšķirības no viņa aizvēsturiskā brālēna attīstības ceļa.
Zinātnieki izgatavo neandertālieša genoma skici
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Neandertālieša genoma pētīšana mums pastāstīs, kas modernos cilvēkus padara par patiesi moderniem un patiesi cilvēciskiem," uzskata Vācijas Maksa Planka evolucionārās antropoloģijas institūta zinātnieks Žans Žaks Hablins.
"Kāpēc mēs esam vieni paši, kāpēc mums ir šīs apbrīnojamās īpašības, kuras mūsu senčus noveda pie zīmēšanas, gleznošanas" un sarežģītu darbarīku izgatavošanas, preses konferences laikā norādīja Hablins.
Zinātnieki izmantojuši DNS fragmentus, kas iegūti no Horvātijā atrastām fosīlijām, lai, sakārtojot secībā vairāk nekā trīs miljardus DNS bāzu, iegūtu vairāk nekā 60% no neandertālieša kopīgās genoma shēmas.
Analīzes liecina, ka savstarpēja cilvēku un neandertāliešu pārošanās bijusi mazticama, jo mūsdienu cilvēku genofondā ir "ļoti maz, ja vispār" neandertālieša pēdu, atzīst Maksa Planka institūta vecākais pētnieks Stīvs Paabo.
Tomēr vienlaikus atklāts, ka neandertāliešu brālēns mums varētu būt tuvākos rados nekā iepriekš domāts - mums ir kopīgs gēns, kurš spēlē vadošo lomu pie runas un valodas rašanās.
"Cik viņi bija cilvēcīgi un kā viņi varēja sazināties? [To] mēs, iespējams, nekad pilnībā neuzzināsim," žurnālistiem sacīja Paabo. "No ģenētikas viedokļa viņi no mums pārāk neatšķīrās."
Modernajam cilvēkam un neandertāliešiem ir kopīgs sencis, no kura viņi nošķīrās aptuveni pirms 300 000 gadu.
Druknie, ar zemiem uzacu lokiem apveltītie neandertālieši pirms 170 000 gadu apdzīvoja daļu Centrāleiropas, Vidusāzijas un Tuvos Austrumus, taču pirms 28 000 gadu viņu pēdas izzūd. Pēdējā zināmā neandertāliešu patvēruma vieta bijusi Gibraltārā.
Kāpēc viņi izmira joprojām ir karstu debašu jautājums, jo zināmu laiku neandertālieši un modernie cilvēki pastāvēja līdzās.
Daži zinātnieki apgalvo, ka neandertāliešus konkurences cīņā par resursiem pamazām izspieda ar lielāku saprātu apveltītie cilvēki.
Savukārt citi ir pārliecināti, ka neandertāliešu sugas pazīmes izzuda sugu sajaukšanās rezultātā.
Paabo pauda pārliecību, ka neandertālieša genoma projekts palīdzēs noskaidrot, kādēļ cilvēks triumfēja, jo sniegs "pozitīvās izlases pierādījumus" un atklās, "kur mūsu senčos kaut kas mainījies, kas patiesi pārvērta mūsu reprodukciju un izdzīvošanu".
Projekta gaitā varēs arī noskaidrot, kuras izmaiņas notika pirms cilvēku nošķiršanās no mūsu un neandertālieša kopīgā senča, un kuras - pēc tam.
Paabo neandertālieša genoma pētīšanai piesaistījis zinātniekus no visas pasaules. Viņi pētīs virkni gēnu, kuri identificēti kā nozīmīgi faktori nesenajā cilvēku evolūcijā, tostarp gēnus, kas ietekmē smadzeņu attīstību un kuri, iespējams, pārmantoti no neandertāliešiem.
Sagaidāms, ka pētījumi rezultāti tiks publicēti jau šogad.