Jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums liecina, ka mazāk attīstīto valstu iedzīvotāji vairāk cieš no surogātpasta, kas patērē lielus viņu tīkla resursus un mazina lietotāju uzticību tīmekļa tehnoloģijām.
Mazāk attīstītās valstis vairāk cieš no surogātpasta
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Surogātpasts ietekmē arī attīstīto valstu iedzīvotājus, bet šo valstu interneta pakalpojumu sniedzēji (IPS) var atvēlēt lielāku daļu sava laika un naudas, lai cīnītos ar dažādu produktu izplatītāju un krāpnieku mēstulēm. Mazāk attīstītajās valstīs cilvēkiem pietrūkst tehnisko zināšanu, lai cīnītos ar surogātpastu, turklāt lielākā daļa šo valstu IPS resursu tiek veltīta tīkla infrastruktūras attīstībai.
No patērētāju viedokļa, daudz naudas tiek nelietderīgi izšķiests surogātpasta dēļ, jo daudzi cilvēki šajās valstīs, lai piekļūtu internetam, izmanto iezvanpieeju. Citi internetam piekļūst no interneta kafejnīcām, bet arī viņu nauda tiek nelietderīgi tērēta, jo šo kafejnīcu interneta pieslēgumi ir salīdzinoši lēni un daļa šā ātruma jāpatērē surogātpasta apstrādei.
Lai apkarotu šo problēmu, OECD iesaka attīstītākajam valstīm palīdzēt mazāk attīstītajam izveidot likumisko bāzi surogātpasta apkarošanai. Papildus būtu vajadzīga arī starptautiska surogātpasta apkarotāju sadarbība. Lai uzsvērtu vajadzību pēc šādas sadarbības, OECD norādīja, ka surogātpasta izsūtītājs no ASV mēstuļu izsūtīšanai Indijas patērētājiem varētu izmantot Ķīnas serverus, bet naudu par surogātpasta reklamētajiem produktiem pārskaitīt uz Bahamu salām.
IPS mazāk attīstītajās valstīs būtu aktīvāk jāvēršas pret surogātpasta izsūtītājiem, kas savās noziedzīgajās darbībās izmanto viņu serverus. Tāpat būtu jāveic nopietns darbs, lai izglītotu patērētājus, kā cīnīties ar surogātpastu, lai dažādi blēži nevarētu viņus tik viegli apkrāpt.