Lai arī zinātniekiem jau iepriekš bija zināms, kas padara dažas sēnes halucinogēnas, proti, ķīmisks savienojums psilocibīns, tomēr tikai tagad noskaidrots, kāpēc dažas sēnes ir evolūcijas ceļā ieguvušas spēju šo savienojumu izstrādāt.
Noskaidrots, kāpēc dažas sēnes ir halucinogēnas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Evolution Letters», rakstīts, ka dažādas sēnes, kurās izstrādājas psilocibīns, nav ģenētiski tuvas – tās savas saknes izpleš atšķirīgi, turklāt tām ir gandrīz unikāli genomi.
Lai labāk saprastu attiecības starp dažādām maģiskajām sēnēm, zinātnieki atlasīja trīs maģisko sēņu sugu genomus un salīdzināja tos ar dažu parasto sēņu genomiem. Analīzē atklājās, ka pastāv neliela gēnu grupa, kas ir kopīga trīs psihedēlisko sēņu sugām.
Tomēr jautājums, kāpēc šīm sēnēm evolūcijas ceļā ir izstrādājusies spēja izstrādāt psilocibīnu, joprojām nebija atbildēts.
Atbildes meklējumos zinātnieki izpētīja kopīgo gēnu izcelsmi un noskaidroja, ka tieši šie kopīgie gēni ir atbildīgi par spēju atšķirīgām sēņu sugām izstrādāt psilocibīnu. Un visas sēnes, kurās šie gēni ir atrodami, tos ir ieguvušas tā saucamās horizontālās gēnu pārneses procesa laikā.
Zinātnieki izvirzīja hipotēzi, ka maģiskās sēnes šos gēnus ieguvušas vidē, kas ir bagāta ar insektiem, kuri mēdz mieloties ar sēnēm, piemēram, dzīvnieku izkārnījumos vai puvušā koksnē.
Zināms, ka psilocibīna psihedēliskās īpašības neiedarbojas tikai uz cilvēku smadzenēm vien, bet arī uz insektu nervu sistēmu, proti, nomāc insektu apetīti.
«Mēs izspriedām, ka dažas sēnes kļuva psihedēliskas, lai insekti tās mazāk ēstu. Psilocibīns, iespējams, nesaindē potenciālo sēņu ienaidnieku, kā arī nepadara sēni tiem negaršīgu, bet iedarbojas uz insekta apetīti,» komentēja profesors Džeisons Slots (Jason Slot).