Piesārņotās Sarkandaugavas vecupes teritorijas attīrīšanai nepieciešami vismaz € 45 miljoni

FOTO: Evija Trifanova / LETA

Rīgā esošās Sarkandaugavas vecupes teritorijas attīrīšanai nepieciešami vismaz 45 miljoni eiro, šodien Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas sēdē paziņoja Rīgas domes Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe.

Jautājumu par upes piesārņojuma līmeni skatīt rosināja deputāts Lauris Ērenpreiss (V). Viņš savā vēstulē komitejai norādīja, ka vietējos iedzīvotājus samulsinājusi ideja par promenādes izbūvi Tvaika ielā, jo promenāde ietu gar Sarkandaugavas vecupi, kas ir spēcīgi piesārņota ar naftas produktiem un smagajiem metāliem. Taču pašvaldībai upes attīrīšanas plāna neesot, līdz ar to Ērenpreiss rosināja šo jautājumu skatīt komitejā.

Piņķe deputātiem pastāstīja, ka departaments par kanāla slikto stāvokli ir informēts un ir veicis pētījumus gan 2010.gadā, gan 2014.gadā, taču tie pamatā bija vērsti uz ķīmisko analīžu veikšanu, lai konstatētu piesārņojuma līmeni. 2016.gadā tika pasūtīts pētījums, kura laikā izstrādāta kanāla sanācijas programma.

«Šie atkritumi kanālā ir uzkrājušies rūpniecisku darbību rezultātā, kas tur notiek jau kopš 1800.gadiem. Piesārņojums, galvenokārt, veidojas no naftas produktiem un smagajiem metāliem un, galvenokārt, koncentrējas dūņās. Minimāli piesārņots ir arī ūdens un nedaudz pati grunts,» sacīja Piņķe.

Pēc ekspertes teiktā, izstrādātā sanācijas programma piedāvā divus variantus. Pirmā iespēja paredz, ka piesārņoto segmentu virsējais slānis tiek noņemts padziļinot kanālu par 1,5 metriem. Piesārņotie segmenti tiks pārklāti ar speciāliem režģiem, nevis izņemti pilnībā un, lai gan piesārņojums samazinātos, daļa paliktu kanāla gultnē, taču jau slēgtā veidā.

Otrs sanācijas variants ir pilnais, kas paredz visu segmentu izsmelšanu. «To vidējais biezums ir pieci līdz septiņi metri un tie ir milzīgi apjomi. Papildus tiks izbūvēta rievsiena, kura norobežos piesārņojuma migrāciju. Pilnās sanācijas izmaksas varētu būt ap 45 miljoniem eiro,» paziņoja Piņķe.

Viņa pastāstīja, ka par projektu ir informēts arī Pilsētas attīstības departaments un tuvākajā investīciju plāna aktualizācijas kārtā tas tiks iekļauts investīciju plānā. Tas, savukārt, dos iespēju pretendēt uz Eiropas Savienības finansējumu, jo pašai pašvaldībai šādu līdzekļu nav.

Pēc viņas teiktā, daļa piesārņotās teritorijas ir privātīpašums un pieder AS «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcai.» (RER) Rūpnīca gan pie piesārņojuma nav vainojama viena pati, jo tas esot padomju laika mantojums un piesārņojums tur bijis jau pirms rūpnīcas darbības uzsākšanas.

Deputāts Ansis Ansbergs (LA) interesējās, ko dome pēdējos 20 gadus darījusi lietas labā, lai šo vietu sakārtotu. Piņķe norādīja, ka piesārņoto vietu Rīgā ir daudz un visām tiek pievērsta uzmanība, taču dome tās sakopj savas kapacitātes un finansējuma ietvaros. «Lielos Eiropas Savienības projektus šādu seku likvidēšanai raksta Pilsētas attīstības departaments un viņi par šo situāciju ir informēti, taču jāsaprot, ka finansējums ne vienmēr uzreiz ir pieejams,» sacīja Piņķe. Tāpat viņa skaidroja, ka primāri tiek sakoptas tās vietas, kas ir potenciāli daudz bīstamākas, bet Sarkandaugavas situācija ir apzināta.

Vēl Ansbergs jautāja kādas pašvaldībai ir iespējas juridiski vērsties pret privātīpašnieku un likt viņam sev piederošo teritoriju sakārtot. Piņķe skaidroja, ka tā nav privātīpašnieku tiešā darbība, jo viņu teritoriju piesārņo trešās personas un piesārņojums migrē. «Tādēļ pret viņiem tieši mēs vērsties nevaram,» sacīja Piņķe, kuras teikto apstiprināja arī domes Juridiskās pārvaldes pārstāve Fatma Frīdenberga. «Juridiski pašvaldībai pat teorētiski nav iespējas ieguldīt naudu privātīpašumā pat, ja mums tā ir,» sacīja juriste.

Ērenpreiss interesējās vai ir bijis pētījums par piesārņojuma ietekmi uz iedzīvotāju veselību. Piņķe sacīja, ka šādu pētījumu nav bijis, jo tas būtu ļoti plašs medicīnisks pētījums, lai varētu izslēgt tikai šīs vietas izgarojumu ietekmi uz veselību. «Segmenti, kas ir dūņas, ir galvenā vieta, kur uzkrājies piesārņojums. Tas nozīmē, ka izgarojumi, smakas ir minimālas un tiešas ietekmes uz cilvēkiem nav, ja vien viņi ar basām kājām neizdomā ielīst šajās dūņās. Taču tas ir medicīnisks, nevis vides pētījums,» teica Piņķe.

Tāpat deputāts interesējās par to, kādēļ šī vieta nav norobežota un nav uzstādītas brīdinājuma zīmes iedzīvotājiem. Vides pārvaldes vadītāja norādīja, ka līdz šim neviens šajā kanāla līst nav mēģinājis, taču ideju par zīmju izvietošanu esot vērts apspriest.

Deputāts Vadims Faļkovs (S) pauda viedokli, ka uzlikt par pienākumu privātīpašniekam sakārtot šo teritoriju, būtībā nozīmētu viņa bankrotu. «Ja privātajam būs jāsanē visi viņam piederošie hektāri, tas nozīmē, ka viņam jāizceļ pieci līdz astoņi metri zemes visā viņam piederošajā teritorijā un tie kaut kur jāaizved. Fiziski tas nav iespējams. Varbūt tehniski var mēģināt sūknēt gruntsūdeņus vai darīt ko citu, bet uzlikt par pienākumu to darīt uzņēmējam vienam pašam nav reāli. Viņš labākajā gadījumā atdos to teritoriju valstij vai pašvaldībai un tad tie miljoni vienalga būs jāiegulda mums pašiem,» teica Faļkovs.

Uz sēdi bija ieradusies arī Sarkandaugavas attīstības biedrības pārstāve, kura informēja, ka vecupe jau nav tikai konkrētais posms pie kanāla, bet, tā sākās jau Skanstes apkaimē, līdz 1960.gados netika aizbērta. «Pilsētā vispār nepieciešama meliorācijas sistēmas sakārtošana, nevis tikai konkrētā zemes pleķa attīrīšana. Mēs aicinām vērst jūsu uzmanību arī uz kanalizācijas sistēmu stāvokli šajā teritorijā, jo ir aizdomas, ka tur joprojām varētu tikt nopludināti atkritumi. Iespējams, šo teritoriju var iekļaut arī degradēto teritoriju sarakstā un naudu piesaistīt tādā veidā,» viedokli pauda iedzīvotāju pārstāve.

Arī viņasprāt sanācijas sloga uzlikšana privātīpašniekam būtu netaisna, jo RER uzņēmumā tiek nodarbināti vairāki simti iedzīvotāju. No promenādes izbūves iedzīvotāji atteikties, protams, nevēlētos, taču neslēpj, ka «būtu jocīgi, ja šāda atjaunota vieta ietu paralēli piesārņotam kanālam.»

Deputāti gandrīz divas stundas diskutēja par projekta plusiem, mīnusiem, iespējamo finansējuma piesaisti un arī juridiskajiem aspektiem situācijas risināšanā.

Rezultātā komitejas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) secināja, ka šajā situācijā ir strikti jānodala pašvaldības un privātīpašnieka kompetence. «Mūsu atbildība ir kanāla un tam piegulošās zemes sakārtošana. Skaidrs, ka bez Eiropas naudas mēs šo projektu nepavilksim, tādēļ es neticu, ka tuvākā gada vai divu laikā mēs kaut ko atrisināsim. Vienīgais, ko mēs varam darīt - ir uzdot departamentiem aktīvāk strādāt pie finansējuma meklēšanas,» teica Stepaņenko.

Komiteja lēma uzdot Mājokļu un vides departamentam apzināt un izpētīt iespēju uzlikt brīdinājuma zīmes pie tām Rīgas piesārņotajām vietām, kuras uzskatīs par potenciāli bīstamām. Patlaban departamenta uzskaitē ir kopumā 226 piesārņotas vietas.

Tāpat departamentam tika uzticēts apzināt vismaz top 10 objektus, kuru stāvoklis piesārņojuma dēļ ir viskritiskākais un informēt par to komiteju, lai nākotnē būtu vieglāk sekot līdzi to stāvoklim un iespēju robežās piesaistīt finansējumu vietu attīrīšanai.

Vairāk rakstu

Uz augšu