Lai arī atsevišķas Eiropas Savienības (ES) valstis pašas neievēro bloka vērtības un likumus, tas tām netraucē izteikt dažādus pārmetumus Polijai, pēc sarunas ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču žurnālistiem trešdien Rīgā sacīja Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs (Jacek Czaputowicz).
Čaputovičs Latvijā ieradies darba vizītē. Ar savu Latvijas kolēģi viņš pārrunāja valstu divpusējās attiecības un reģionālās sadarbības jautājumus, kā arī apsprieda politikas aktualitātes. Sarunā uzmanība tika pievērsta arī aktuālajiem Eiropas Savienības dienaskārtības jautājumiem – diskusijai par ES nākotni, sadarbībai ar Lielbritāniju pēc tās izstāšanās no ES, kā arī Eiropas Komisijas priekšlikumam ES budžetam 2021.–2027. gadam.
Polijas ārlietu ministrs atzina, ka sarunas par bloka daudzgadu budžetu nav vieglas un vairākas ES valstis vienojušās veidot «Kohēzijas fondu draugu grupu», lai paustu vienādu nostāju. Čaputovičs uzsvēra, ka ES fondi ir jātērē efektīvi, taču pauda neizpratni par to, kādēļ Briseles gaiteņos tiek apspriestas idejas par savienības finanšu atbalsta sasaistīšanu ar tiesiskuma stāvokli dalībvalstīs. Polija, kuras reformas tieslietu jomā ir saņēmušas kritiku, ir pārliecināta, ka valstī nepastāv augstāki fondu izlietošanas riski kā citviet ES, teica ministrs.
«Polija pretosies dubultstandartu lietošanai. Paraugieties, kuras valstis neievēro ES vērtības saistībā ar budžeta deficīta pārsniegšanu? Ko komisija dara attiecībā uz valstīm, kuras pārkāpj likumdošanu? Kādēļ netiek saskatīta pamatproblēma - dubultstandarti?» vaicāja Čaputovičs. Pērn Komisija paziņoja, ka sešu eirozonas valstu 2018. gada budžeta plāns pārkāpj deficīta noteikumus. Analizējot valstu 2018. gada budžetus, Komisija secināja, ka noteikumus izpilda Vācija, Lietuva, Latvija, Luksemburga, Somija, Nīderlande, Igaunija, Īrija, Kipra, Malta un Slovākija. Savukārt Beļģijas, Itālijas, Austrijas, Portugāles un Slovēnijas budžeta deficīts pārsniedzis noteiktos griestus - 3% no iekšzemes kopprodukta.
Polijas parlaments, kurā dominē valdošā konservatīvā partija «Likums un taisnīgums» (PiS), marta beigās pieņēma grozījumus tiesu sistēmas reformās, kuras bija pamudinājušas ES sākt bezprecedenta juridisku darbību pret Varšavu. Eiropas Komisija aizvadītā gada nogalē iedarbināja ES līgumā paredzētās sviras, kas var novest pie Polijas balsstiesību apturēšanas ES ministru padomē. Brisele un Polijas opozīcija apgalvo, ka Varšavas reformas grauj tiesu varas neatkarību un varas nošķiršanas principus.
EK decembrī deva Polijai trīs mēnešus laika, lai paskaidrotu, kā tā gatavojas izlabot situāciju. Grozījumi attiecas uz likumiem, kuri skar Nacionālo tiesnešu padomi (KRS), Augstāko tiesu un parastās tiesas. KRS ir struktūra, kas paredzēta tiesu varas neatkarības garantēšanai un ieceļ tiesnešus.
Vizītes laikā Latvijā Polijas ārlietu ministrs arī apmeklē Ādažu militāro bāzi, kurā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupā uzturas Polijas tanku rota ar atbalsta elementiem vairāk nekā 160 poļu karavīru sastāvā. Savukārt Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Polijas ārlietu ministrs dāvināja grāmatu Tautas grāmatu plauktam.
Čaputovičs ārlietu ministra amatā stājās šā gada 9. janvārī. Līdz tam viņš ir strādājis Polijas Ārlietu ministrijā, bijis Diplomātiskās akadēmijas vadītājs un Publiskās administrācijas skolas vadītājs, kā arī strādājis Eiropas Integrācijas komitejā un bijis Polijas Civildienesta vadītāja vietnieks. Čaputovičs bijis pasniedzējs un pētnieks Varšavas Universitātes Politikas zinātnes un Starptautisko studiju fakultātes Eiropas studiju institūtā, kur īpaši specializējies Eiropas integrācijas jomā. Viņš ir autors vairāk nekā 100 rakstiem un monogrāfijām.
