Apzināšanas laikā konstatētās vēsturiskās liecības tiks izpētītas un sadarbībā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju tiks veikta vai nu to pārvietošana vai aizsardzība esošajā atrašanās vietā.
Arheoloģiskā mantojuma apzināšana notiek septiņos ģeogrāfiskos posmos visas trases garumā, tai skaitā tiek vērtēta arī «Rail Baltica» līnijas ietekme uz pagājušā gada februārī Torņakalnā atklātās Kobronskansta nocietinājumu sistēmas konstrukcijām. Savukārt kultūrvēsturiskā izpēte un inventarizācija tiek veikta tādos arhitektoniskos un industriālos objektos kā Torņakalna stacijas ēka un vēsturisko notikumu piemiņas vietas komplekss, Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas ēka, dzelzceļa viadukts pār Gogoļa ielu, dzelzceļa tilts pār Mazās Juglas upi un citiem.
«Rail Baltica» dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērso Latvijas teritoriju 263 kilometru garumā, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novada un Rīgas pašvaldības teritoriju. Pirms dzelzceļa infrastruktūras būvniecības sākšanas atbilstoši Latvijas likumdošanas aktiem ir jānodrošina kultūras vērtību apzināšana paredzamo darbu zonā.
Dzelzceļa trases nodalījuma josla noteikta 60 metru platumā, bet vairākās vietās visas trases garumā paredzēta arī saistītās infrastruktūras izbūve plašākā joslā.
«Rail Baltica» ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometrus garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā, lai ar dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni.