Kāpēc tika nogalināts maksātnespējas administrators Bunkus: versijas

Izskanējušas vairākas versijas par trešdien notikušo slepkavību, kad savā automašīnā «Range Rover» 30.maija rītā plkst.8.40, pie Meža kapiem tika nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Pēdējā laikā aktuāls bijis jautājums par ABLV bankas pašlikvidāciju. TVNET avoti kā ticamu versiju Bunkus slepkavības iemesliem min tieši «ABLV Bank» likvidācijas atļaušanu vai neatļaušanu. Šis jautājums esot bijis saistīts ar Bunkus interesēm. «ABLV Bank» likvidatoriem teorētiski ir iespēja tikt pie 400 miljoniem eiro. Bunkus bijis otrais numurs FKTK iesniegtajā kredītiestāžu likvidatoru amata kandidātu sarakstā.

Policijas viena no versijām ir, ka Bunkus slepkavība, visticamāk, saistīta ar viņa profesionālo darbību. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) trešdien norādīja, ka, visticamāk, notikusi Bunkus pasūtījuma slepkavība, kas saistīta ar viņa profesionālo darbību, bet nevarot izslēgt arī citas versijas.

Bunkus slepkavība ceturtdien ietekmējusi parlamenta sēdi, kurā Saeima pieņēma jaunu maksātnespējas regulējumu, kam būtu jāsamazina dažādas krāpšanās iespējas šajā jomā, ceturtdien vēsta TV3 Ziņas.

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis aicinājis parlamentu atlikt jaunā Maksātnespējas likuma pieņemšanu, kā arī prasījis jomu pārraugošā tieslietu ministra Dzintara Rasnača demisiju.

Saeimas deputāts Kārlis Seržants (ZZS) tikmēr nācis klajā ar paziņojumu, ka noslepkavotais Bunkus lobējis administratora Armanda Rasas kļūšanu par «Trasta komercbankas» likvidatoru.

Rasa, kļuvis par «Trasta komercbankas» administratoru, savā komandā kā ekspertu piesaistījis Bunkus. Seržants norādījis, ka "Bunkus veidojis savu centru, kas varētu veikt maksātnespējas procesus, gūt labumu." "Izskatījās, ka [Bunkus] ir potenciālais «Sprūds 2″, nākotnē. Grezna dzīve, māja, mašīna, uz cita vārda reģistrēta,» TV3 norāda Seržants.

Savulaik Bunkus ziedojis 6000 eiro «Jaunajam Laikam» un «Vienotībai». Vienlaikus Bunkus bijis arī «Vienotības» pārstāves Solvitas Āboltiņas vīra Jāņa Āboltiņa kādreiz vadītā uzņēmuma «IVE Motors» administrators. «Vienotība» noliedz, ka būtu kalpojusi Bunkus interesēm, viņš spiedienu neesot izdarījis.

Tikmēr ceturtdien izskanēja versija, ka Bunkus iepriekš, iespējams, manipulējis ar viņa rīcībā esošo informāciju SIA «Rego Trade» maksātnespējas lietā, lai panāktu vismaz 721 186,20 eiro piedziņu no trim bijušajiem uzņēmuma valdes locekļiem - Mihaila Uļmana, Aleksandra Budovska un Dana Vapnes.

Tas izriet no Augstākās tiesas lēmuma, kas pieņemts pirms nedēļas - 24.maijā. Tiesa norāda, ka, iespējams, pastāv «nepieļaujama situācija, (..), kad administrators ceļ prasību pret trešajām personām, manipulējot ar viņa rīcībā esošām ziņām par dokumentiem, kurus viņš ieguvis, pildot savus likumiskos uzdevumus, un kuru esamība, iespējams, izslēdz šo valdes locekļu atbildību».

Augtākā tiesa norāda, ka šāda administratora rīcība būtu uzskatāma par Maksātnespējas likuma 26.panta otrās daļas rupju pārkāpumu. Šis pants nosaka, ka administratoram ir jānodrošina likumīgs maksātnespējas process.

Jau ziņots, ka slepkavībā tika izmantota furgona tipa automašīna ar tentu, kas neilgi pēc slepkavības tika atrasta degam netālu - pie krematorijas. Šai automašīnai bija uzliktas viltotas valsts reģistrācijas numuru zīmes.

«Range Rover», pie kuras stūres bija Bunkus, cauršauts priekšējais stikls vadītāja pusē. Automašīna braukusi virzienā uz Brāļu kapiem, nobraukusi no ceļa labajā pusē, nolauzusi ceļa zīmi un ietriekusies kapu nožogojumā, to sabojājot.

Valsts policija sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 116.panta par citas personas slepkavību, un aicina atsaukties notikuma aculieciniekus vai tos, kuriem ir jebkāda informācija par notikušo.

Uz augšu
Back