Aizvadītajā nedēļā visā Latvijā notikušajās Tiesu izpildītāju dienās, kuru laikā iedzīvotāji varēja saņemt konsultācijas par administratīvo naudas sodu piedziņu, vislielāko interesi iedzīvotāju vidū raisīja jautājumi, kas bija saistīti ar parādu samaksas iespējām, piedziņas ilgumu, kā arī iespējamu parāda noilgumu, pavēstīja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) pārstāve Baiba Litvina.
Vislielākā iedzīvotāju aktivitāte šogad bija vērojama Rīgā, Bauskā, Jelgavā, Jēkabpilī, Ogrē, Preiļos un Cēsīs. Tiesu izpildītāji savas konsultācijas iedzīvotājiem sniedza klātienē, telefoniski, kā arī atbildot uz e-pastā un sociālajā tīklā «Facebook» iesūtītajiem jautājumiem. Visaktīvāk par šī gada Tiesu izpildītāju dienu tēmu interesējušies vīrieši vecumā no 30 līdz 50 gadiem.
Visbiežāk apmeklētāji uzdevuši jautājumus par parāda samaksas iespējām, cik ilgi tiesu izpildītājs var veikt naudas soda piedziņu, vai parādam ir noilgums, kā veidojas sprieduma izpildes izdevumi, cik lielus ieturējumus var veikt no darba algas un no bankas kontā esošajiem naudas līdzekļiem. Tāpat interese bijusi arī par citiem piedziņas procesā piemērojamiem piespiedu izpildes līdzekļiem, norādīja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore.
Ik gadu laikus nesamaksātā naudas soda dēļ, piemēram, par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, saskarē ar tiesu izpildītāju nonāk vairāk nekā 50 000 administratīvi sodīto personu. Nesamaksāto naudas sodu tiesu izpildītājs valsts budžetā atgūst ar dažādu piespiedu izpildes līdzekļu palīdzību - visbiežāk personai tiek apķīlāti bankas kontos esošie naudas līdzekļi un veikti ieturējumi no darba algas, tāpat var tikt reģistrēts liegums personai piederošam transportlīdzeklim un nekustamam īpašumam, skaidroja LZTIP.
