Nedēļa pasaulē: Tramps tiekas ar Kimu, sākas Pasaules kauss futbolā

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: SCANPIX

Šī nedēļa pasaulē iezīmējās ar diviem svarīgiem notikumiem - vēsturisku samitu starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Ziemeļkorejas tirānu Kimu Čenunu, kā arī Pasaules kausa futbolā atklāšanu Krievijā. Portāls TVNET apkopojis aizvadītās nedēļas notikumus, par kuriem jāzina!

 

FOTO: EPA/Scanpix

Trampa un Kima samits Singapūrā

12.jūnijā Singapūrā notika bezprecedenta tikšanās - ASV prezidenta Donalda Trampa un Ziemeļkorejas diktatora Kima Čenuna samits. Tā bija pirmā tikšanās starp amatā esošu ASV prezidentu un izolētās, totalitārās valsts galvu, un, kā norāda politiskie komentētāji, šāds samits cēlis Ziemeļkorejas statusu starptautiskajā arēnā.

Līdz ar to domājams, ka Ziemeļkorejai šis pasākums devis daudz lielāku labumu nekā ASV. Tikšanās oficiālais mērķis bija sarunas par Ziemeļkorejas denuklearizāciju apmaiņā pret ekonomisko un diplomātisko sankciju atcelšanu. Eksperti gan pauž skepsi par to, vai Kims patiešām ievēros savu norunas pusi un veiks kodolatbruņošanos.

Trampa un Kima parakstītajā deklarācijā bija iekļauti punkti par kopīgiem centieniem nodrošināt mieru Korejas pussalā un atbrīvot to no kodolieročiem.

Kritiku izpelnījās Trampa salutēšana Ziemeļkorejas ģenerālim, ko Ziemeļkorejas televīzija izmantoja propagandas nolūkiem.

No jautājumiem par cilvēktiesību pārkāpumiem Ziemeļkorejā Tramps atgaiņājās ar vārdiem: «Daudzi citi cilvēki ir pastrādājuši tiešām sliktas lietas. Es varētu iet cauri lielam valstu sarakstam, kur tiešām ir noticis daudz sliktu lietu.» ASV Valsts departaments aplēsis, ka Kima režīms Ziemeļkorejā ieslodzījumā sliktos apstākļos tur 80 000 līdz 120 000 politieslodzīto. Kimu apsūdz arī sava Malaizijā nogalinātā pusbrāļa slepkavības pasūtīšanā.

Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns kritizējis ASV prezidenta Donalda Trampa ārpolitiku, to nodēvējot par destabilizējošu un norādot, ka Baltā nama saimnieks īsā laikā atsvešinājies no vēsturiskajiem ASV sabiedrotajiem un «praktiski apskāvies» ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu.

Kā jau ziņots, Tramps pagājušonedēļ G7 samitā Kanādā sāka konfliktus ar citu «lielā septītnieka» valstu līderiem un izteicās, ka Krievijai vajadzētu atgriezties grupā, kurā tā zaudēja vietu pēc Krimas okupācijas.

 

FOTO: Reuters/ScanPix

Kuģis ar 629 migrantiem «iestrēgst» Vidusjūrā

Pagājušās nedēļas beigās Vidusjūrā iestrēga nevalstiskās organizācijas glābšanas kuģis «Aquarius» ar 629 migrantiem, ko savās ostās atteicās uzņemt Itālija un Malta.

Kuģis labu laiku pavadīja starp Maltu un Sicīliju, gaidot situācijas atrisinājumu. Pirmdien strīds beidzot tika atrisināts - Spānijas jaunā sociālistu valdība pieteicās uzņemt kuģi un uz tā esošos migrantus, kas tika atrasti Lībijas glābšanas un meklēšanas zonā.

«Tas ir mūsu pienākums - palīdzēt izvairīties no humānās katastrofas un piedāvāt drošu ostu šiem cilvēkiem,» paziņoja Spānijas premjerministra Pedro Sančesa birojs, piebilstot, ka kuģim tiks atļauts pietauvoties Valensijā.

«Aquarius» ar 106 migrantiem devies vairākas dienas ilgā ceļā uz Valensiju, kur tas varētu ierasties sestdienas vakarā vai svētdienas rītā. Nevalstiskā organizācija «SOS Mediteranee» pārvietoja uz diviem lielākajiem Itālijas krasta apsardzes rīcībā esošajiem kuģiem, kuri migrantus ved uz Valensiju, vēsta portāls «The Local».

«Dažus uzreiz nogādās migrantu aizturēšanas centros, kamēr pārējos - humānās palīdzības centros atkarībā no stāvokļa,» norādīja Valensijas reģionālās valdības vadītāja. Viņa norādīja, ka galvenā prioritāte bija atrisināt humāno krīzi, bet migrantu juridiskā statusa jautājumus var sākt risināt pēc tam.

 

FOTO: TASS/Scanpix

Krievijā sākas Pasaules kauss futbolā

Ceturtdien Krievijā sākās Pasaules kausa izcīņas finālturnīrs futbolā. Pasaules kauss ar 32 komandu dalību, kas notiks 11 Krievijas pilsētās un 12 dažādos stadionos, ilgs līdz 15.jūlijam. Vislielākā pārstāvniecība jeb 14 izlases būs no Eiropas reģiona, kamēr no Āfrikas, Āzijas un Dienvidamerikas sacensībās piedalīsies no katra reģiona pa piecām vienībām. No Ziemeļamerikas finālturnīrā startēs trīs valstu izlases.

Atklāšanas spēlē «Lužņiku» stadionā Maskavā tiksies sacensību saimniece Krievija un Saūda Arābija, un Krievijas izlase guva pārliecinošu uzvaru ar rezultātu 5:0.

Pirms Pasaules kausa finālturnīra Krievijā pasaules sabiedrība ir norādījusi uz drošības riskiem citu valstu līdzjutējiem, jo īpaši liekot uzmanīties Anglijas izlases atbalstītājiem. Saņemtas ziņas par pirmajiem cietušajiem ārvalstu līdzjutējiem: Maskavā piekautu un aplaupītu Anglijas izlases fanu, Sanktpēterburgā piekautu geju pāri, kas atbalsta Francijas izlasi, kā arī apzagtu līdzjutēju no Ķīnas.

Krievija veic ievērojamus drošības pasākumus, lai pasargātu finālturnīra norises vietas no terorisma draudiem.

Šogad ir zināms, ka finālturnīrā tiks sadalīts arī iespaidīgs naudas balvu fonds 400 miljonu dolāru apmērā (aptuveni 352 miljoni eiro). Tās komandas, kuras grupu turnīrā finišēs trešajā un ceturtajā pozīcijā, savā īpašumā iegūs septiņus miljonus eiro. Tikmēr tās komandas, kuras izkļūs no apakšgrupas, saņems papildu 3,5 miljonus, tādējādi nopelnot kopā jau 10,5 miljonus eiro. Iekļūstot ceturtdaļfinālā, pienāksies vēl 3,5 miljoni, kas summu papildinās līdz teju 14 miljoniem.

Dalība izšķirošajās turnīra fāzēs nodrošinās vislielāko laimestu. Iekļūšana pusfinālā katrai komandai garantēs vismaz 19 miljonus. Zaudētāja spēlē par trešo vietu saņems tādu summu, bet uzvarētāja iegūs vairāk nekā 20 miljonus eiro.

 

FOTO: Reuters/Scanpix

Ukrainas inscenētā krievu žurnālista «nāve» viņa «slepkavas» acīm

Maija beigās visu pasauli pāršalca ziņa par krievu žurnālista Arkādija Babčenko nāvi. Nākamajā dienā Ukrainas Drošības dienests (UDD) paziņoja, ka Babčenko nāve tikusi inscenēta, lai notvertu žurnālista slepkavības pasūtītāju. Drošības dienests sadarbojās ar vīrieti, kam tika uzdots noslepkavot Babčenko, taču viņš pēc piedāvājuma saņemšanas uzreiz vērsās pie Ukrainas dienestiem.

Babčenko «slepkava» Oleksijs Cimbaļuks intervijā raidorganizācijai BBC beidzot pastāstījis, kā notika inscenējums.

aprīļa sākumā viņu esot uzrunājis ukrainis Boriss Germans, piedāvājot par atlīdzību pastrādāt slepkavību. Babčenko slepkavības plāns tika noslīpēts, tiekoties klātienē un sarakstoties. «Slepkava» saņēma avansu 14 000 ASV dolāru apmērā.

Slepkavības dienā, 29.maijā, Cimbaļuks izturējās tā, kā to būtu darījis īsts slepkava, - gadījumam, ja viņu izseko.

«Paēdu zupu, izsaucu taksi un braucu nogalināt Babčenko,» ar smaidu saka Cimbaļuks.

«[Dzīvoklī Babčenko] gulēja uz grīdas asiņu peļķē un gaidīja ātrās palīdzības ierašanos. Novēlēju viņam labu veselību, un viņš palūdza, lai nesmīdinu viņu.»

Pēc tam drošībnieki nogādāja Cimbaļuku drošā vietā, kur viņš sekoja notikumu attīstībai sociālajos tīklos. Germanam viņš nosūtīja ziņu, ka esot ticis galā ar «to parazītisko tārpu». Agrā rīta stundā viņš saņēma no Germana ziņu, ka viņiem vajadzētu tikties.

Tikšanās tā arī nenotika, jo drošības dienesti aizturēja Germanu, pirms viņš paspēja pamest valsti. Drīz pēc tam Babčenko visiem par pārsteigumu sveiks un vesels ieradās televīzijā pārraidītā preses konferencē.

Uz augšu