Kā darbojās Stīvena Hokinga runas aparāts?

FOTO: SCANPIX/REUTERS

Jau ziņots, ka pēc vairāk nekā 50 gadu ilgas sirgšanas ar amiotrofo laterālo sklerozi 14. martā, 76 gadu vecumā miris pasaulslavenais zinātnieks Stīvens Hokings. Lai arī slimības ietekmē viņš nespēja runāt, tomēr zināms, ka ar komunikāciju viņam problēmu nebija. Kādas tehnoloģijas aiz tā slēpjas?

Kā vēsta «Newsweek», amiotrofo laterālo sklerozi Hokingam diagnosticēja 21 gada vecumā. Ārsti paziņoja, ka topošajam zinātniekam šaisaulē atlikuši vien divi gadi. Neskatoties uz bēdīgajām prognozēm, Hokingam izdevās nodzīvot krietni vien ilgāk.

Šī slimība lēnām neitralizē tos nervus, kas liek sarauties muskuļiem. Kad tas notiek, muskuļi atrofējas un beigās pārstāj funkcionēt pavisam.

1970. gados Hokinga stāvoklis krasi pasliktinājās, no kā cieta viņa runas spējas. Pēc operācijas 1985. gadā viņš spēju runāt zaudēja pilnībā.

Sākotnēji Hokings izmantoja ar roku kontrolējamu vārdu izvēlni, lai veidotu teikumus, kas vēlāk tika pārvērsti runā, tomēr, kad viņš nespēja pakustināt arī rokas, nācās izdomāt kaut ko sarežģītāku.

Talkā nāca kompānija «Intel», kas radīja sistēmu, kas uztver Hokinga sejas kustības, ļaujot zinātniekam pārvaldīt vārdu izvēlni ar vaigu.

Pie Hokinga brillēm tika piestiprināts infrasarkanais sensors, kas uztvēra viņa vaiga kustības, ļaujot Hokingam vajadzīgajā brīdī apstādināt kursoru, kas automātiski skenēja vadības paneli uz datora ekrāna. Kad tika atlasīti pirmie iecerētā vārda burti, atvērās izvēlne ar paredzamajiem vārdiem, kas bija atlasīti balstoties uz Hokinga grāmatām un iepriekš teiktā vai rakstītā.

Šī tehnoloģija atļāva Hokingam veidot pilnus teikumus, neizmantojot balsi. Kad zinātnieks bija izveidojis vēlamo frāzi vai teikumu, viņš to varēja nosūtīt uz runas ģeneratoru, kas teikumu nolasīja skaļi. Tādā pašā veidā Hokings varēja piekļūt savam epastam un citām datora funkcijām.

Šī programma ir bezmaksas, un katrs, kurš cieš no kustību traucējumiem, to var brīvi izmantot.

Uz augšu