KM: konkrēta kanāla slēgšana neatrisinās Kremļa propagandas problēmu

Kultūras ministrijas Valsts sekretāra vietniece starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Inita Pauloviča FOTO: Zane Bitere / LETA

Konkrēta kanāla slēgšana neatrisinās Kremļa propagandas ietekmes jautājumu, jo propaganda kopā ar dezinformāciju tiek raidīta pa dažādiem informācijas kanāliem, tostarp arī internetu, šādu viedokli pauda Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietniece sabiedrisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Inita Pauloviča.

Viņa norādīja, ka Kremļa propagandai un dezinformācijai pretī var stāties tikai stipri mediji, kuru pamats ir profesionāli un labi apmaksāti žurnālisti. Tāpat kā dezinformācijas apkarošanas instrumentu Pauloviča pieminēja žurnālistu profesijas pašregulāciju jeb ētikas kodeksu ievērošanu.

KM ierēdne skaidroja, ka ministrija iesaistās šīs problēmas risināšanā, sniedzot atbalstu kvalitatīva vietējā mediju satura veidošanai, kā piemērus minot jau pērn ar šo atbalstu īstenoto «Latvijas Avīzes» rakstu sēriju «Atmaskots» un kanāla «TV3» raidījumu «Melu teorija».

Viņa arī norādīja, ka ar līdzīgām problēmām saskaras visas Eiropas Savienības (ES) valstis, tādēļ KM strādā pie vienotas pozīcijas definēšanas, kā arī topošās Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas. Ar šo direktīvu ES tiecas stingrāk vērsties pret televīzijas programmām, kas izplata naida runu vai rada draudus valsts drošībai. «Pagājušonedēļ tika izplatīts Eiropas Komisijas (EK) paziņojums par dezinformācijas apkarošanu, un daudzus tur minētos pasākumus Latvija jau ievieš un ir viena no līderēm Eiropā,» pauda KM ierēdne.

Lai gan internets kā informācijas kanāls Latvijā pašlaik netiek regulēts, EK darba grupās tiek veidota koordinēta ES stratēģiskās komunikācijas politika - tajā tiks apvienotas pašreizējās un gaidāmās iniciatīvas pret dezinformāciju tiešsaistē, kā arī tā noteiks informatīvus pasākumus, ar mērķi vērsties pret nepatiesiem vēstījumiem par Eiropu un apkarot dezinformāciju gan ES, gan ārpus tās. Šīs stratēģijas plānošanā iesaistās arī KM pārstāvis.

Tāpat EK drīzumā sasauks daudzpusēju ieinteresēto personu forumu, lai nodrošinātu koncepciju rezultatīvai sadarbībai starp tiešsaistes platformām, reklāmas nozari, lielākajiem reklāmdevējiem u.c., ar mērķi stingri apņemties koordinēt un pastiprināt dezinformācijas apkarošanas centienus. Foruma rezultātā jātop ES prakses kodeksam dezinformācijas jomā, kas jāpublicē ne vēlāk kā 2018.gada jūlijā, lai panāktu izmērāmu ietekmi līdz 2018.gada oktobrim, norādīja Pauloviča.

Kā ziņots, Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) deputāti trešdien pauda neapmierinātību, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) un KM nav sagatavojusi nepieciešamos priekšlikumus informatīvās telpas aizsardzībai.

Reizē politiķi pieļauj, ka Latvijā varētu tikt ieviests līdzīgs informatīvās telpas aizsardzības regulējums, kāds tas ir Lietuvā.

NDK priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere (V) norādīja, ka, pretēji iepriekš paustajam, ka NEPLP un KM ir gatavas nākt ar konkrētiem priekšlikumiem, komisija nav saņēmusi konkrētus rosinājumus.

Iepriekš Lībiņa-Egnere bija norādījusi uz NEPLP tiesībām lemt par attiecīgo televīziju retranslēšanas pārtraukšanu uz laiku.

Komisijas sēdē nolemts, ka NDK visu tās rīcībā esošo informāciju nodos Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, lai tā varētu strādāt pie risinājuma rašanas.

Politiķe uzsvēra, ka NDK jau iepriekš atbildīgajām amatpersonām norādīja, ka ir jānosaka tāds regulējums kabeļtelevīzijas pamatpaketēm, lai Kremļa propagandas kanāli nebūtu tajās uzreiz primāri iekļauti.

Savukārt NDK deputāts Kārlis Seržants (ZZS) norādīja, ka KM tika nosūtīta vēstule trīs nedēļu laikā sniegt nepieciešamo informāciju, bet tā vietā uz komisijas sēdi ministrijas pārstāve esot ieradusies ar «tukšu blociņu». NEPLP darbu komisija vērtē kā «absolūti bezzobainu», jo, «aizsedzoties aiz iluzorām likumdošanas» nepilnībām, padome nedara savu darbu, akcentēja politiķis.

Lībiņa-Egnere uzsvēra, ka priekšlikumi tiek sagaidīti no atbildīgajām valsts amatpersonām, jo deputātiem priekšvēlēšanu laikā tos nevajadzētu virzīt.

Uz augšu
Back