«Deep Science» hakatonā uzvarējusi ideja par D vitamīna mērīšanu ar optisko sensoru

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: facebook.com/materize

Pirmajā Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) «Deep Science» hakatonā uzvarējusi ideja par D vitamīna mērīšanu ar optisko sensoru, informēja LU CFI pārstāve Līga Kleina.

Hakatonā 48 stundu laikā komanda ar simbolisku nosaukumu «Vitamin D» pilnveidoja savu ideju par neinvazīvu metodi, kā novērtēt D vitamīna daudzumu cilvēka organismā. Hakatona žūrija ideju novērtēja visatzinīgāk, jo tai ir liels biznesa potenciāls.

Inovatīvās idejas mērķis bija mainīt D vitamīna mērīšanas veidu, piemēram, bērniem un pieaugušajiem vairs nevajadzētu ņemt asinis no vēnas. Ņemot vērā, kādas būtiskas negatīvas sekas izraisa D vitamīna trūkums cilvēka organismā, jaunā tehnoloģija būs noderīga daudziem cilvēkiem, jo īpaši reģionos, kur ir nepietiekams daudzums saules gaismas, tostarp, Latvijā.

Hakatona laureāts balvā saņēma 9000 eiro, kas ietver arī sešu mēnešu atbalsta programmu, kuru nodrošina LU CFI sadarbībā ar Zviedrijas uzņēmumiem «KTH Innovation» un «Rise», kā arī start-up uzņēmumiem «Magnetic Latvia», «Latitude59», «InnoEnergy», Latvijas start-up asociāciju «Startin.LV», Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Latvijas Jauno zinātnieku apvienību un RTU Dizaina fabriku. Atbalstā paredzēts mentoru atbalsts, prototipa izveide un turpmākā finansējuma piesaiste.

LIAA un «Latitude59» vaučeri specbalvā saņēma paukošanās sensoru tērpa ideja, speciālo balvu no RTU Dizaina rūpnīcas saņēma ādas vēža skrīninga risinājums, biļeti uz 3D drukāšanas hakatonu saņēma ideja par materiālu īpašību mērīšanu ar skaņu, bet LU CFI specbalvu idejas attīstīšanai saņēma 3D projekcijas ideja.

Kopumā uz «Deep Science» hakatonu radošo darbnīcu pieteicās 12 idejas, no kurām astoņas veiksmīgi nokļuva līdz pasākuma noslēgumam.

Laureāta idejas autors, materiālu fizikas doktors, Vidzemes augstskolas Sociotehnisko sistēmu inženierijas institūta direktors un LU pasniedzējs Ojārs Balcers sacīja, ka ideja par šādu metodi viņam bija jau kādu pusotru gadu, taču tieši hakatona 48 stundas deva iespēju pastiprināt un izveidot spēcīgu komandu, iegūt nepieciešamo papildu informāciju un izrunāt šī jauninājuma biznesa perspektīvas ar potenciālo lietotāju. «Esam apņēmības pilni turpināt šo ieceri attīstīt par produktu, kas būtu aktuāls ne tikai Latvijas, bet arī visas Baltijas vai pat pasaules tirgum,» norādīja Balcers.

CFI direktora vietnieks inovācijas jautājumos un hakatona žūrijas loceklis Andris Anspoks sacīja, ka pirmais «Deep Science» hakatons uzskatāmi parādīja, ka zinātniekiem ir idejas, kuras ar biznesa atbalstu ir iespējams īstenot par sekmīgiem produktiem ne tikai Latvijas, bet visas pasaules tirgū. «Lai gan hakatona galvenais uzvarētājs bija tikai viens, esmu pārliecināts, ka iesākto darbu sekmīgi turpinās arī citas komandas. Vēsture rāda, ka Latvija vienmēr ir bijusi augsto tehnoloģiu centrs. Es ticu, ka mums ir visi priekšnoteikumi to atkal par tādu izveidot,» atzīmēja Anspoks.

«Deep Science» hakatona žūrijā darbus vērtēja arī start-up uzņēmuma «Imprimatur Capital Fund Management» pārstāvis Tobijs Mūrs, LIAA pārstāvis Aleksejs Korņevs, «InnoEnergy» pārstāvis Viesturs Zeps, kā arī Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvis Mikus Dubickis.

Hakatons notika kā pirmā aktivitāte institūta jaunajā platformā «Materize». Tās mērķis ir sekmēt zinātnes pakalpojumu eksportu un sadarbību ar industriju augsto tehnoloģiju jomā. Plānots, ka «Materize» palielinās institūta zinātnes pakalpojumu eksportu, kā arī piesaistīs investīcijas jaunu inovatīvu uzņēmumu izveidošanai Latvijā, kas var būt par pamatu Latvijas autoražotāja «Tesla» un informācijas tehnoloģiju uzņēmuma «Intel» attīstībai.

«Materize» ir būtisks solis, realizējot Eiropas Komisijas atbalstīto «Apvārsnis 2020» projektu «CAMART», kurš kopsummā institūtam piesaistījis 30 miljonu eiro investīcijas, ar mērķi attīstīt institūta sadarbību ar industriju, zinātnes eksportu un tam nepieciešamo infrastruktūru. Jaunā sadarbības platforma nodrošinās skaidru institūta kompetenču pozicionēšanu starptautiskajā biznesa vidē, komunicējot industrijas valodā un pievienojot tiešu vērtību uzņēmumiem.

Kā ziņots, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts atbild par materiālu zinātni un starpnozaru jautājumiem, kas piedāvā starptautiski konkurētspējīgu pētniecību un inovatīvus risinājumus industriāliem lietojumiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu