Iesniegtie grozījumi Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) likumā novērsīšot līdzšinējās domstarpības valsts un baznīcas starpā, kā arī palīdzēšot samazināt valsts iespēju iejaukties baznīcas iekšējās lietās, uzskata LELB.
LELB noraida pārmetumus par baznīcu regulējošā likuma grozījumiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
LELB uzsver, ka Saeimā iesniegti priekšlikumi grozījumiem LELB likumā, kas ir pieņemts 2008.gadā. Aizvadīto gadu laikā LELB ir ieguvusi pieredzi likuma piemērošanā, vienlaikus secinot, ka nepieciešams rosināt vairākus likuma grozījumus, lai novērstu līdzšinējās domstarpības valsts un baznīcas starpā atsevišķu jautājumu risināšanā.
Likuma grozījumi nepieciešami, lai radītu iespēju Vācu evaņģēliski luteriskajai baznīcai Latvijā (VELBL) pievienoties LELB, atjaunojot tai statusu, kāds tai bija līdz 1940.gadam.
Iesniegtie grozījumi tikai precizē valsts un LELB attiecības un nodrošina lielāku LELB Satversmes normu aizsardzību pret nepamatotu to interpretāciju no valsts un citu personu puses, skaidroja LELB, piebilstot, ka tieši šie grozījumi palīdzēs samazināt valsts iespēju iejaukties baznīcas iekšējās lietās.
Kā ziņots, Saeimas deputāti, kuri pārstāv visus parlamentā ievēlētos politiskos spēkus, ir iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst LELB darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940.gadam. Vēlāk gan «Vienotības» pārstāvis Hosams Abu Meri savu parakstu zem likumprojekta atsauca.
Tāpat likumprojektā LELB rosina tās darbību regulējošā likumā nostiprināt liegumu bez atļaujas saņemšanas ierakstīt jebkuras sarunas ar baznīcas garīdzniekiem.