Rīgas domes deputāti pirmdien ārkārtas sēdē atcēla 1.martā pieņemtos pašvaldības nolikuma grozījumus, kuri paredzēja, ka deputāti jautājuma skatīšanas procesā ir tiesības uzdot tikai trīs jautājumus, vienlaikus spēkā aizvien ierobežojums jautājumu sesijai par vienu lēmumprojektu atvēlēt 20 minūtes.
Papildināts, sākot ar 4. rindkopu
Par uzdodamo jautājumu skaitu ierobežojošo grozījumu apturēšanu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL/TB-LNNK) 26.marta izdeva rīkojumu. Divu nedēļu laikā pašvaldībai ir pienākums sasaukt sēdi, kurā rīkojums tiek izpildīts un šodien bija pēdējā diena, kad Rīgas dome bija tiesīga to izdarīt.
Ar šodien pieņemto lēmumu, pašvaldības nolikums tika atgriezts tādā redakcijā, kāds tas bija pirms 1.marta lēmuma, kad deputātiem bija tiesības uzdot neierobežotu skaitu jautājumu.
Lai gan šie ierobežojumi tika atcelti, Rīgas domē patlaban darbojas jau cita nolikuma redakcija - 26.marta ārkārtas sēdē tika pieņemti jauni nolikuma grozījumi, kuri paredz, ka, skatot vienu lēmumprojektu, jautājumu sesijai tiek atvēlētas 20 minūtes. Kā apstiprināja VARAM pārstāvji, par šiem grozījumiem ministrija savu vērtējumu pieņēmusi vēl nav.
Jautājumu sesijā deputāts Sandis Riekstiņš (JKP) prasīja atsaukt atmiņā, kura pēc kārtas šī ir reize, kad tiek grozīts nolikums. Lēmumprojekta ziņotājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) sacīja, ka kopš 2011.gada šī varētu būt 27 reize. Skaidrojot, kāpēc grozījumu ir bijis tik daudz, deputāts norādīja, ka «viss laika gaitā ir jāatjauno un jāuzlabo».
Riekstiņa pārstāvētās frakcijas vadītājs Jānis Bordāns (JKP) gribēja precizēt, vai šīs sēdes mērķis ir formāli grozīt nolikumu. Stepaņenko norādīja, ka šādā veidā tiek izpildīts ministra rīkojums. Viņš gan piebilda, ka personīgi rīkojumam nepiekrīt, jo tas «ir politisks dokuments, jo juridiski ministrija nevar izskaidrot, kāpēc tiek lietoti dubultie standarti un vienā pašvaldībā kas tāds ir pieļaujams, bet citā nē».
Viņaprāt, ministra rīkojumā ir saskatāmas arī pretrunas. «VARAM raksta, ka likums par domes deputāta statusu nosaka tiesības visiem uzdot jautājumus un neviens normatīvais akts nevar būt pretrunā ar to. Viņuprāt, jebkāda veida ierobežojumu uzlikšana ir pretlikumīga, bet tajā pat likumā ir rakstīts, ka deputāti drīkst piedalīties debatēs, uzdot jautājumus un sniegt uzziņas. Mūsu nolikumā tas ir paredzēts, jums ir iespēja uzstāties debatēs un jautāt. Rodas jautājums, kāpēc viena teikuma daļa tiek ņemta vēra, bet otra nē?» taujāja Stepaņenko, norādot, ka pirms septiņiem gadiem, kad nolikums tika nodots saskaņošanai, neviens neko neesot iebildis.
Bordāns uz to atbildēja jautājot, vai pēc Stepaņenko domām, jaunā nolikuma redakcija, kura tika pieņemta 26.martā, atbilst likuma garam un arī ministra rīkojumam. Stepaņenko norādīja, ka pašvaldība patlaban nav saņēmusi nevienu dokumentu, kurā ministrija būtu norādījusi uz pretējo.
Noslēdzoties jautājumu sesijai atvēlētajām 20 minūtēm, jautājumus nebija paspējuši uzdot vēl deviņi deputāti, līdz ar ko opozīcijas pārstāvis Juris Pūce (LA) norādīja, ka, balstoties uz jauno nolikumu, sēdes vadītājam ir tiesības šo jautājumu nodot vēlreizējai skatīšanai komitejā. Mēra vietnieks Andris Ameriks (GKR), kurš šodien bija sēdes vadītājs, atbildēja, ka «jā, tādas tiesības man ir, taču man nav pienākums to darīt» un tā kā ministra rīkojums jāizpilda divu nedēļu laikā, šodien ir pēdējā diena, kad to var darīt.
Opozīcija dažādos veidos mēģināja pierunāt un pārliecināt mēra vietnieku turpināt jautājumu sesiju, norādot gan uz nelikumībām, gan cilvēktiesību pārkāpumiem, gan nolikuma prasību neievērošanu, taču Ameriks nepiekāpās.
Deputāts Jurģis Klotiņš (VL/TB-LNNK) ierosināja balsot par to, ka deputāti drīkst turpināt jautājumu sesiju, taču vicemērs šādu priekšlikumu neatbalstīja.
Debatēs uzstājās teju visi opozīcijas deputāti. Deputāts Vilnis Ķirsis (V) kavējās atmiņās par to, ka pirmā ārkārtas sēde tika sasaukta pirms gada, lai skatītu 140 jautājumus. Pēc viņa vārdiem, tobrīd, atbildot uz jautājumu, kāpēc ir sasaukta ārkārtas sēde, domes priekšsēdētājs sacījis, ka tādēļ, ka domē pieņemts daudz strādāt. «Ir pagājis gads un esmu guvis ieskatu par to, kā šeit viss tiek organizēts. Ja agrāk notika intensīvs darbs komitejās, tad tagad sēdes tiek sasauktas pēc iespējas retāk, lai koalīcija nebūtu jāatbild uz neērtiem jautājumiem, un tajās pašās notiek shēmošana. Mērs reizi mēneši brauc atvaļinājumā vai komandējumā un mēs pusotru mēnesi darām pilnīgas muļķības. Mēs visu laiku kaut ko pieņemam, kaut ko atceļam, bet vai tiešām tas ir rīdzinieku labā? Runājot [Alekseja] Rosļikova vārdiem - jūs esat kanibāli. Jūs ēdat Rīgu un rīdzinieku dzīves,» izteicās Ķirsis.
Deputāts Pūce pauda pārliecību, ka no visa procesa, kura laikā vairākas reizes ir grozīts nolikums, «pāri palikušas tikai dusmas, aizvainojams un koalīcijas ideju neizdošanās». «Es domāju, ka Rīgas domei ir jārāda sevi no vislabākās puses. Kā prātīgai, domu pilnai institūcijai, kur cilvēki diskutē un atrod labākos risinājumus, nevis steigā izdragā kaut ko cauri. Tikai tajā brīdī, kad valdošajām partijām nekas tomēr nesanāk, atkal kaut kas tiek meklēts un dzīts cauri. Rezultātā mēs visi, Rīgas domes deputāti, esam ar seju dubļos un es neesmu lepns par to,» izteicās Pūce.
Savukārt Mārtiņš Bondars (LA) savu uzrunu sāka ar vārdiem «zivs pūst no galvas, bet valsts - no varas.» «Tajā brīdī, kad vara sāk pieņemt lēmumus, kas iet pāri visām tiesiskajām normām, kas iet pāri visām normām un ētikai, tajā brīdī vara sāk bojāt valsti. Mēs nevaram pārvaldīt Rīgu tāpat kā mazās pašvaldības. Mūsu budžets ir miljards, citai pašvaldībai - miljons. Varbūt mazā pašvaldība savu budžetu var izrunāt stundas laikā, taču Rīga nevar, dabā tas tā nenotiek,» teica deputāts.
Nacionālās apvienības pārstāvis Dainis Locis pauda pārliecību, ka arī pašreiz spēkā esošā pašvaldības nolikuma redakcija tiks apstrīdēta.
Savukārt partijas «Saskaņa» deputāts Mihails Kameņeckis pauda gandarījumu par to, ka no sēdēm notiek video translācija. «Skatot budžetu, jūs trīs dienas uzdevāt jautājumus, kaut gan patiesībā tā bija darbinieku pratināšana. Mēs zinām, ka opozīcijā ir arī pratināšanas speciālisti un, ka ir tāds paņēmiens - trīs dienas pēc kārtas uzdot vienu un to pašu jautājumu. Esmu priecīgs, jo cilvēki sapratīs, kas te notiek un kas notiks, ja Saeimā tiks ievēlēts [Jānis] Bordāns un viņam līdzīgie - būs haoss,» pauda Kameņeckis, norādot, ka «beigās visi tomēr saņems to, ko ir pelnījuši».
Bordāns uz Kameņecka apgalvojumu atbildēja sakot, ka arī tad, «kad viņš tiks ievēlēts koalīcijā, bet Kameņeckis būs opozīcijā, viņa partija vienalga nosargās opozīcijas tiesības izteikties un būt uzklausītam».
Savu redzējumu par notiekošo pauda arī partijas «Vienotība» deputāti. Olafs Pulks sacīja, ka, atceļot nolikumu, kurš patiesībā vairs nedarbojas, koalīcija ņirgājas par ministru un «rāda viņam vidējo pirkstu».
Bet deputāts Lauris Ērenpreiss pauda, ka, viņaprāt, nolikums tik daudz reizes tiek grozīts tikai tāpēc, ka koalīcijai ir bail. «Jūs jau jūnijā mainījāt nolikumu, jo jums bija bail un jums ir bail joprojām, par ko mums, protams, ir liels prieks. Es nezinu, kā vēl nodēvēt jūsu fobiju, varbūt par opofobiju jeb opozīcijas fobiju,» rosināja Ērenpreiss.
Arī deputāte Liene Ozola (JKP) pauda viedokli, ka pirmdienas sēde ir formāla, jo tiek atcelti grozījumi, kuri vairs nav spēkā. «Arī lielākā daļa no jums šeit atrodas formāli, bet es puses koalīcijas deputātu balsis nekad neesmu dzirdējusi ne komitejās, ne domes sēdēs. Tieši šī formālā attieksme ir tas, kas mums riebjas visvairāk,» sacīja Ozola.
Deputāti ilgstoši apmainījās pārmetumiem, izteica redzējumus par to, cik ilgi pašreizējās partijas vēl paliks pie varas un mudināja viens otru «atgriezties pie normāla darba ritma».
Rezultāta opozīcija balsojumā par šo lēmumprojektu nepiedalījās, un tas tika apstiprināts ar koalīcijas balsīm.
Pie šī lēmumprojekta opozīcijas deputāti bija iesnieguši arī četrus priekšlikumus. Ķirsis rosināja atcelt arī 26.marta pieņemto nolikuma redakciju un turpmāk domes sēdēs skatīt jautājumus, kurus būtu iesnieguši vismaz 1000 rīdzinieku.
Savukārt Pulks rosināja plānojumu, transporta un izglītības iestāžu jautājumu risināšanu turpmāk izstrādāt kopā ar Pierīgas pašvaldībām un noteikt, ka privātpersonām, kuras vēlas uzstāties domes sēdē par konkrētu jautājumu, līdz sēdes sākumam jāiesniedz par to iesniegums. Neviens no priekšlikumiem atbalstīts netika.
