Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs plkst.16.10 informē par Latvijas soļiem saistībā ar Solsberi īstenoto ķīmisko ieroču lietošanas gadījumu.
Rinkēvičs informē par Latvijas soļiem saistībā ar ķīmisko uzbrukumu Solsberi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Solidarizējoties ar vairākām citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Latvija patlaban plāno izraidīt vienu vai vairākus Krievijas vēstniecības darbiniekus, kuri Latvijas teritorijā nodarbojas ar izlūkdarbību, iepriekš pavēstīja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Gints Jegermanis.
Savukārt plkst.16 Krievijas vēstniecībā notiek Krievijas vēstnieka Latvijā Jevgeņija Lukjanova preses konference, kas veltīta «reālās situācijas skaidrošanai tā dēvētajā «Skripaļa lietā»».
TVNET jau vēstīja, ka Latvijas specdienesti savos publiski pieejamos pārskatos regulāri minējuši, ka lielāko apdraudējumu Latvijas interesēm rada Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu aktīvā darbība, savukārt citu valstu specdienestu aktivitātes vērtējamas kā mērenas un būtisku apdraudējumu Latvijas interesēm nerada. Valsts galvenā specdienesta - Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pagājušā gada pārskats patlaban vēl nav publiski pieejams, taču 2016.gada pārskatā teikts, ka ārvalstu specdienesti aktivitātes pret Latviju izvērš, izmantojot diplomātisko pārstāvniecību piesegu un strādājot no savas valsts teritorijas.
Šogad 8.martā pēc atkārtotas ievēlēšanas SAB direktora amatā iestādes vadītājs Jānis Maizītis žurnālistiem teica, ka pretizlūkošanas darba rezultātā SAB ir arī veicis «klusās» personu izraidīšanas no Latvijas un pamatā tās izraidītas uz Krieviju. Maizītis neatklāja, cik šādu «kluso» izraidīšanu SAB ir veicis.
Vaicāts par iemesliem, kāpēc cilvēki izraidīti, Maizītis atbildēja, ka tās ir situācijas, kas ir ļoti tuvas krimināli sodāmām darbībām. Lūgts precizēt, vai izraidītie bijuši drošības dienestu virsnieki vai aģenti, SAB direktors atbildēja, ka situācijas ir bijušas visdažādākās.
Jau vēstīts, ka ES valstu līderi piektdienas rītā nolēma atsaukt ES vēstnieku Krievijā Markusu Edereru pēc tam, kad viņi atbalstīja Lielbritānijas viedokli, ka Krievija, «ļoti iespējams», ir atbildīga par bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa saindēšanu.
Savukārt Lietuva varētu izraidīt Krievijas diplomātus, kas nodarbojas ar spiegošanu, vai paplašināt tā dēvēto Magņitska sarakstu, ceturtdien paziņoja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
Lielbritānijas un Krievijas attiecības nopietni saasinājušās saistībā ar Lielbritānijas pilsētā Solsberi 4.martā notikušo Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanu ar nervus paralizējošu vielu.
Lielbritānija apsūdz Kremli, ka tas Lielbritānijas teritorijā īstenojis slepkavības mēģinājumu, izmantojot aizliegtus ķīmiskos ieročus.
Lielbritānija šomēnes izraidīja 23 Krievijas diplomātus. Krievija spērusi atbildes soļus, arī izraidot 23 britu diplomātus un apturot Britu padomes darbību Krievijā.