Šnore: Latvijas mediju telpas «krieviskošana» ir vairojusi Putina atbalstītājus

Saeimas deputāts Edvīns Šnore FOTO: Evija Trifanova/LETA

Latvijas mediju telpas «krieviskošana» ir vairojusi Krievijas prezidenta Vladimira Putina atbalstītājus, uzskata Saeimas deputāts Edvīns Šnore (VL-TB/LNNK).

«2014.gadā, kad Putins iebruka Krimā, Latvijas valdība lēma piešķirt simtiem tūkstošus eiro, lai paplašinātu krievu valodas saturu Latvijas medijos. (...) Mērķis bija panākt, lai vietējie krievi mazāk skatītos Krievijas televīziju un vairāk Latvijā veidoto saturu. Un visa tā rezultātā - mazāk atbalstītu Putinu. Izskatās, ka šīs cerības nav īstenojušās,» paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pauž Šnore.

Viņš uzskata, ka valdība «izdarīja milzīgu kļūdu, savulaik pieļaujot Latvijas mediju telpas krieviskošanu». Lai nākamreiz Putina atbalsts Latvijā sasniegtu jau 99%, būtu nopietni jādomā par to, kā pēc iespējas attālināt Latviju no «krievu pasaules, nevis tuvināties tai», akcentē deputāts.

Šnore arī uzskata, ka uz Latviju pārceļas dzīvot Putina atbalstītāji, nevis pretinieki. «Pretēji plaši tiražētajiem stāstiem par Putina opozicionāriem, kuri masveidā bēg uz Latviju, Krievijas prezidenta vēlēšanu rezultāti rāda, ka termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā pārsvarā saņēmuši nevis Krievijas disidenti, bet - tieši otrādi - ļaudis, kuriem Putins ļoti patīk,» norāda Šnore. Viņaprāt, vēlēšanu rezultāti arī rāda, ka Latvijā mītošajiem Krievijas pilsoņiem ir īpaša nepatika pret liberālo opozīciju.

Kā ziņots, nedēļas nogalē Krievijas prezidenta vēlēšanās Latvijā kopumā piedalījās 20 765 Krievijas pilsoņi, aģentūru LETA informēja Krievijas vēstniecībā Latvijā. Šī gada vēlētāju skaits ir par pieciem procentiem mazāks nekā 2012.gada vēlēšanās, kad balsot par nākamo Krievijas prezidentu bija ieradušies 21 895 Krievijas pilsoņu.

Krievijas prezidenta vēlēšanās starp Latvijā balsojušajiem atbalsts līdzšinējam valsts vadītājam Vladimiram Putinam bijis ievērojami lielāks nekā Krievijā un vēlēšanās kopumā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.

Kopumā Latvijā par Putinu nobalsoja 94,88% Krievijas pilsoņu. Par Pāvelu Grudiņinu no Komunistiskās partijas nobalsoja 2,32% vēlētāju, bet Vladimirs Žirinovskis no ultranacionālistiskās Liberāldemokrātiskās partijas saņēma 0,92% Krievijas pilsoņu balsu Latvijā. Ksenija Sobčaka no opozīcijas partijas «Pilsoniskā iniciatīva» kopumā Latvijā saņēma 0,73% balsu, Sergejs Baburins no nacionālistiskās partijas «Krievijas tautas savienība» - 0,33%, Maksims Suraikins no partijas «Krievijas komunisti» un Grigorijs Javļinskis no liberālās partijas «Jabloko» - pa 0,31%, bet Boriss Titovs no «Izaugsmes partijas» - 0,19%.

CVK publiskotie provizoriskie rezultāti pēc 99% vēlēšanu komisiju protokolu apstrādes liecina, ka kopumā Putins ieguvis 76,65% balsu. Savukārt, pēc fonda «Sabiedriskā doma» aptaujas datiem, Putins saņēmis 77% balsu, bet, pēc VCIOM aptaujas datiem, 73,9% balsu.

Bez Putina vēlēšanās bija vēl septiņi kandidāti. Pēc CVK datiem, otrajā vietā ir Grudiņins ar 11,82% balsu. Tālāk seko Žirinovskis ar 5,68% balsu, Sobčaka ar 1,66% balsu, Javļinskis ar 1,04% balsu, Titovs ar 0,75% balsu, Suraikins ar 0,68% balsu, kā arī Baburins ar 0,65% balsu.

Vēlētāju aktivitāte sasniegusi apmēram 67%, pēc vairāk nekā 95% vēlēšanu komisiju protokolu apstrādes paziņojusi CVK. Iepriekšējās prezidenta vēlēšanās 2012.gadā piedalījās 65,3% balsstiesīgo Krievijas pilsoņu.

Pēc CVK sniegtās informācijas, ziņojumu skaits par pārkāpumiem vēlēšanu gaitā neesot liels.

Tomēr Krievijas opozīcijas aktīvisti un nevalstiskās organizācijas ziņo par daudziem pārkāpumiem svētdien notiekošajās prezidenta vēlēšanās. Galvenie minētie pārkāpumi ir fiktīvu biļetenu mešana urnās, kā arī urnu novietošana ārpus videokameru redzamības loka.

Uz augšu
Back