Aptuveni 4 procenti no visiem pasaules cilvēkiem piedzīvo mistisku fenomenu, ko zinātnieki dēvē par sinestēziju. Šie cilvēki, dzirdot kādu skaņu, automātiski redz krāsu vai, ja tie lasa kādu noteiktu vārdu, tiem prātā uzreiz izveidojas attiecīgā krāsa. Šo fenomenu zinātnieki ir ilgi pētījuši, tomēr jaunā pētījumā beidzot izvirzīti pavedieni uz šā fenomena skaidrojumu.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Proceedings of the National Academy of Sciences», sniegts neliels ieskats, kas notiek to cilvēku smadzenēs, kuri piedzīvo šo dīvaino fenomenu.
Iepriekšējie pētījumi jau apstiprina, ka sinestēzija ir patiesi bioloģisks fenomens. Piemēram, kad cilvēki, kuri sirgst ar sinestēziju, «dzird» krāsas, ar magnētiskās rezonanses palīdzību novērota aktivitāte tajās smadzeņu daļās, kas atbild gan par redzi, gan dzirdi.
Šo cilvēku smadzenēs pastāv stiprākas saites starp dažādiem reģioniem, kas atbild par maņām, nekā cilvēkiem, kuri šādu fenomenu nepiedzīvo. Tomēr jautājums, kāpēc šādas saiknes smadzenēs veidojas, joprojām ir atklāts.
Lai censtos atbildēt uz šo jautājumu, pētnieki pievērsās ģenētikai.
Sinestēzija bieži tiek pārmantota no paaudzes paaudzē, tāpēc pētnieki centās atrast gēnus, kas par šo fenomenu varētu būt atbildīgi. Viņi atlasīja trīs ģimenes, kurās vismaz trīs paaudzēs novērota sinestēzija. Attiecīgie cilvēki, dzirdot, piemēram, mūziku, redz zināmu krāsu, kas gan visiem nav vienāda.
Zinātnieki izmantoja īpašu tehnoloģiju, lai varētu izpētīt pētījuma dalībnieku gēnus, bet vēlāk ar sinestēziju sirgstošo gēnus salīdzināja ar to ģimenes locekļu genomu, kuri šo fenomenu nepiedzīvo, lai nošķirtu tos gēnus, kas varētu būt atbildīgi par sinestēziju.
Tomēr pētījums nesniedza viennozīmīgus rezultātus: «Mēs neatradām nevienu gēnu, kas varētu skaidrot sinestēzijas fenomenu visās trīs ģimenēs,» atklāja pētījuma autors Saimons Fišers (Simon Fisher).
Tā iemesla dēļ, ka šajā pētījumā tika izanalizēts relatīvi nedaudzu cilvēku skaits, nebija iespējams izšķirt specifiskos gēnus, kurus varētu attiecināt uz sinestēzijas rašanos. Tā vietā zinātnieki novēroja katra gēna bioloģiskās funkcijas, lai noskaidrotu, kā šis stāvoklis ir attīstījies. Rezultātā atklājās, ka sinestēzija varētu būt saistīta ar procesu, ko zinātnieki dēvē par aksonoģenēzi, kas neironiem nodrošina spēju veidot saikni citam ar citu.
Pašlaik pētnieki meklē vairāk brīvprātīgo, kas varētu palīdzēt noskaidrot, kā tieši šis process ietekmē sinestēzijas veidošanos.