Kas padara Krievijas prezidenta vēlēšanas tik «īpašas»?

Prezidenta vēlēšanu plakāts Krievijā, uz kura redzams Vladimirs Putins FOTO: Anton Vaganov / REUTERS

Svētdien Krievijā notiek prezidenta vēlēšanas un nav pilnīgi nekādu šaubu, ka tajās uzvarēs pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Viņš ir populārs Krievijas iedzīvotāju vidū, par Putina tēlu aktīvi rūpējas arī valsts kontrolētie masu mediji. Ar Putina ziņu prezidenta vēlēšanām netika pielaists galvenais no citiem kandidātiem – opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs, savukārt pārējie kandidāti 18.marta vēlēšanās nav nekas vairāk kā vien dekorācijas izrādei, kuras iznākums jau zināms. Putina uzvara vēlēšanās ir tik «akmenī iekalta», kas viņš pats izskatās pat nedaudz garlaikots. Tik garlaikots, ka viņš nav piedalījies prezidenta amata kandidātu televīzijas debatēs, un arī viņa priekšvēlēšanu kampaņa ir blāva un neizteiksmīga, vēsta ASV raidorganizācija CNN.

Vēlēšanu kontekstā Kremlim gan ir «jāuztraucas» par vienu lietu – vēlētāju aktivitāti. Vairāku neseno Levadas centra veikto aptauju rezultāti liecina, ka reālā vēlētāju aktivitāte gaidāmajās vēlēšanās varētu izrādīties Kremlim apkaunojuši zema, tādējādi radot bažas par Putina režīma autoritāti.

Vai vēlētāju aktivitāte ir svarīga?

Vladimirs Putins vēlēšanās tiks pārvēlēts uz otro termiņu prezidenta amatā pēc kārtas, un šis viņam būs jau ceturtais termiņš Kremļa saimnieka krēslā.

Nepastāvot reālai opozīcijai, 65 gadus vecais Putins arī nav īpaši motivēts sniegt jebkādu vīziju Krievijas attīstībai nākamajiem sešiem gadiem.

Galvenā problēma ar šīm vēlēšanām ir tāda, ka ir Kremlim ir grūti radīt vēlētājos vēlmi piedalīties. Tā kā vēlēšanu rezultāts ir skaidrs jau iepriekš, Putins saskaras ar pieaugošu vēlētāju apātiju.

Putina galvenais oponents Navaļinjs, kuram tika liegts kandidēt šajās vēlēšanas, ir aicinājis savus atbalstītājus vēlēšanas boikotēt, un liela daļa Navaļniju atbalstošo cilvēku, galvenokārt jaunu cilvēku, varētu šim aicinājumam atsaukties.

Kremlis vēlēšanās vēlas sasniegt «zelta standartu» - 70 un 70, kas nozīmē Putina uzvaru ar 70% vēlētāju atbalstu un vēlētāju aktivitāti 70% apmērā, lai tādējādi iegūtu «nepārptotamu» mandātu no tautas un noraidītu jebkādus Rietumu iebildumus par viltus demokrātiju Krievijā.

Tomēr «70 un 70» standarta sasniegšana godīgā ceļā šķiet mazticama. Saskaņā ar Krievijas lielākā neatkarīgā sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma - Levadas centra - pagājušā gada novembrī veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, prezidenta vēlēšanās gatavojas balsot vien 24% respondentu. Vēl 34% paziņojuši, ka viņi visdrīzāk balsos, bet vēl nav līdz galam izlēmuši.

Šeit gan jāatgādina, ka Levadas centrs 2016.gadā tika pasludināts par «ārvalstu aģentu», kas tam liedz jebkādā veidā piedalīties vēlēšanās un referendumos Krievijā.

Lieki teikt, ka valstij piederošā Viskrievijas sabiedriskās domas pētniecības centra aptaujas iezīmē pavisam savādāku ainu attiecībā uz gaidāmo vēlētāju aktivitāti – saskaņā ar pēdējo centra veikto aptauju rezultātiem, vēlēšanās gatavojas piedalīties vairāk nekā 70% velētāju.

Iespējamā zemā vēlētāju aktivitāte Putina pozīcijas gan nekādā veidā neapdraud, jo Krievijas likumi nenosaka minimālo pieļaujamo vēlētāju aktivitātes līmeni, lai vēlēšanas tiktu uzskatītas par notikušām.

Tomēr uzkrītoši zema vēlētāju aktivitāte var sarežģīt Putina plānus saglabāt varu arī pēc nākamā sešu gadu prezidentūras termiņa.

Kas vēlēšanās «stāsies pretī» Putinam?

Putina galvenajam oponentam – Kremlim pietuvināto oligarhu atmaskotājam un korupcijas apkarotājam Aleksejam Navaļnijam tika aizliegts kandidēt prezidenta vēlēšanās, jo viņš tika krimināli sodīts par naudas piesavināšanos tā tā dēvētajā «Kirovļes» lietā.

Navaļnijs viņam izvirzītās apsūdzības un spriedumu uzskata par politiski motivētu safabricējumu.

Neskaitot Putinu, uz Krievijas prezidenta amatu kandidē vēl septiņi cilvēki.

Sagaidāms, ka pārējie kandidāti, neskaitot pašreizējo Kremļa saimnieku, vēlēšanās saņems vēlētāju atbalstu nepilna procenta līdz dažu procentu apmērā.

Ja tomēr notiks neticamais un Putins neiegūs vairāk nekā 50% velētāju atbalstu, tad aprīlī notiks jauna balsošana.

Uz pārējo kandidātu fona izceļas divi – par zemeņu karali dēvētais uzņēmējs Pāvels Grudiņins, kā arī bijusī televīzijas raidījumu vadītāja un Putina kādreizējā mentora Anatolija Sobčaka meita Ksenija Sobčaka.

Saskaņā ar valstij piederošā Viskrievijas sabiedriskās domas izpētes centra veiktās aptaujas rezultātiem, Grudiņins vēlēšanās varētu ierindoties otrajā vietā aiz Putina, saņemot 7-8% balsu.

57 gadus vecais Grudiņins kandidē kā Krievijas komunistiskās partijas pārstāvis.

Grudiņins uzskatāms par «kapitālistu komunistu», kurš 1995.gadā privatizēja valstij piederošu zemeņu audzēšanas uzņēmumu, pārveidojot to par sociālo uzņēmumu «Ļeņina sovhozs».

Grudiņins regulāri kritiski izsakās par Krievijas eliti un tās koruptīvajām shēmām, tomēr opozīcijas pārstāvji uzsver, ka paša Grudiņina piedalīšanās vēlēšanās esot Kremļa sankcionēta.

Tikmēr 36 gadus vecā Ksenija Sobčaka nav uzskatāma par tradicionālu politiķi Krievijas izpratnē. Bijusī realitātes šovu vadītāja, kas iepriekš tikusi dēvēta arī par «Krievijas Parisu Hiltoni», ir pierādījusi, ka viņa var būt kas vairāk par smalko aprindu pārstāvi.

Tomēr Sobčakai īsti nav izdevies pārliecināt, ka viņa nav viena no Putina marionetēm, kas vēlēšanās piedalās tikai tāpēc, lai tām piešķirtu lielāku «ticamību». Tas, ka viņa ir Putina «skolotāja» meita, tikai rada papildus aizdomas par viņas attiecībām ar Putina režīmu.

Tomēr Sobčaka nav kautrējusies atklāti kritizēt Krievijas pašreizējo sistēmu.

«Krievijā mums diemžēl nākas jokot, ka cilvēki nevar izvēlēties savus vecākus, savu dzimumu un savu prezidentu,» Sobčaka iepriekš norādījusi intervijā CNN.

Viņa iestājas par seksuālo minoritāšu tiesībām, atklāti pauž savu viedokli, ka Krima ir Ukrainas daļa, kā arī ir publiski atvainojusies ASV par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās 2016.gadā.

Saskaņā ar Viskrievijas sabiedriskās domas izpētes centra veiktās aptaujas rezultātiem, Sobčaka vēlēšanas varētu saņemt 1% vai 2% balsu.

Kādi ir galvenie jautājumi?

Putins savas valdīšanas laikā ir kļuvis par sistēmas simbolu un oficiālās sabiedriskās domas aptaujas regulāri norāda uz viņa milzīgo popularitāti sabiedrībā. Putina reitings svārstās aptuveni 80% līmenī pat neskatoties uz to, ka iedzīvotāju atbalsts valdībai mēdz būt zemāks par 50%.

Ekonomiskā situācija valstī ir nozīmīgs jautājums daudziem Krievijas iedzīvotājiem. Kopš straujā inflācijas kāpuma, kas aizsākās 2014.gadā, Krievijas iedzīvotāji trīs gadus bija spiesti dzīvot reālās algas samazinājuma apstākļos, spiežot viņus taupīt vēl vairāk nekā ierasts.

Putinam par «atvieglojumu», Krievijas ekonomika pagājušajā gadā sāka atgūties no recesijas, bet inflācija inflācijas līmenis stabilizējās.

Pagājušajā mēnesī Krievijas likumdevēji apstiprināja likumu par minimālās algas palielinājumu valstī, ko Kremlis pasniedza kā «lielu politisku» uzvaru.

Minimālā alga Krievijā sākot ar šā gada 1.maiju pieaugs par 2000 rubļiem (28,2 eiro) - līdz 11 163 rubļiem (157,5 eiro).

Sanktpēterburgā bāzētā analītiķe Irina Meijere-Olimpijeva šo «politisko uzsvaru» gan dēvē par «apkaunojoši zemas minimālās algas palielinājumu par smieklīgu apjomu».

Ko Krievijas vēlēšanas nozīmē Rietumiem?

Putina līdzšinējo prezidentūras termiņu lielā mērā raksturo viņa aktīvā iesaistīšanās konfrontācijā ar Rietumiem, it īpaši ASV, kas pasaulē nostiprina viņa ļaundara tēlu, tajā pat laikā padarot viņu par īstu varoni dzimtenē.

Krievijas 2014.gadā īstenotā Ukrainai piederošā Krimas aneksija, dramatiski pasliktināja arī Krievijas attiecības ar Eiropu, tomēr Kremlis nekautrējas «Krimas kārti» izmantot arī šajās vēlēšanās - prezidenta vēlēšanu datums tika pārcelts uz 18.martu, dienu, ka Krima pirms četriem gadiem «atgriezās Krievijā».

Krimas aneksija ir viens no spožākajiem brīžiem Putina politiskajā karjerā, Putina reitings pēc Krimas aneksijas no mazāk par 70% palielinājās virs 80%, kur tas saglabājas joprojām, neskatoties uz Krimas «triumfam» sekojošo ekonomikas recesiju.

Ja «Krimas kārts» un nemitīgā spēka demonstrēšana Rietumiem darbojas, nav sagaidāms, ka savā nākamajā prezidentūras termiņā Putins varētu savu pieeju būtiski mainīt.

Uz augšu
Back