Bijušais Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni otrdien apstiprināja, ka gadījumā, ja svētdien gaidāmajās parlamenta vēlēšanās uzvarēs viņa pārstāvētā konservatīvā koalīcija, viņš valdības vadītāja amatam izvirzīs pašreizējo Eiropas Parlamenta (EP) prezidentu Antonio Tajāni.
Tajā pašā laikā intervijā sabiedriskajam radio RAI Beluskoni atzina, ka pats Tajāni vēl nav devis piekrišanu kandidēt uz premjera amatu.
«Ņemot vērā svarīgo lomu, ko viņš pilda, viņš man lūdzis viņa vārdu nosaukt tikai tad, kad viņš dos piekrišanu,» sacīja Berluskoni, vienlaikus nepārprotami ļaujot saprast, ka Tajāni ir viņa kandidāts.
«Ikviens var saprast, ka viņš būtu izcils kandidāts, jo Itālija vairs neko nenozīmē nedz Eiropai, nedz pasaulei. [Savukārt] viņš nozīmē milzum daudz, jo viņš ir tās Eiropas institūcijas prezidents, kuru tieši ievēl Eiropas pilsoņi,» uzsvēra centriski labējās partijas «Forza Italia» («Uz priekšu, Itālija!») līderis.
Pats Tajāni, kurš pēdējo nedēļu laikā vairākkārt pabijis Itālijā, aģitējot par konservatīvo koalīciju, Berluskoni izteikumus pagaidām nav komentējis.
Berluskoni Itālijas premjeru amatu ieņēmis jau četras reizes, taču tagad viņam liegts uz to pretendēt, jo 2013.gadā «Forza Italia» līderis tika notiesāts par izvairīšanos no nodokļiem.
Berluskoni ir panācis vienošanos ar viņa pārstāvētajā koalīcijā esošo Ziemeļu līgu, ka konservatīvo uzvaras gadījumā, nākamo premjeru izvirzīs tā no abām partijām, kas ieguvusi visvairāk balsu.
Pirms 16.februāra, kad iestājās pirmsvēlēšanu «klusuma periods», aptaujas liecināja, ka konservatīvie vēlēšanās uzvarēs, taču nespēs iegūt absolūto vairākumu.
Aptaujas arī liecināja, ka koalīcijas ietvaros «Forza Italia» ievērojami apsteidz Ziemeļu līgu.
64 gadus vecais Tajāni savā jaunībā bija monarhists, bet 1994.gadā viņš kopīgi ar Berluskoni dibināja «Forza Italia», un līdz šim laikam Tajāni palicis par vienu no lojālākajiem Berluskoni līdzgaitniekiem.
Kopš 1994.gada Tajāni bijis EP deputāts, līdz 2008.gadā viņš kļuva par Eiropas Savienības (ES) komisāru.
2014.gadā viņš atkal atgriezās EP, bet 2017.gada janvārī tika ievēlēts par EP prezidentu, kad šo amatu pameta viņa priekštecis Martins Šulcs, lai iesaistītos Vācijas priekšvēlēšanu kampaņā.
