Augstskolas pauž gatavību pedagoģijas studiju «restartam»

Konferences ievadā izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) atzina, ka atslēga Latvijas ilgtspējīgai attīstībai ir izglītība, jo no zināšanām atkarīga valsts un tās iedzīvotāju labklājība, turklāt šajā procesā īpaši svarīga ir pedagogu sagatavošana. «Katras skolas seja ir tās pedagogi,» noteica politiķis, uzsverot, ka tieši dažādas kvalitātes pedagogu dēļ atšķiras arī izglītības iestādes kvalitāte.

Nenoliedzot, ka jau tagad izglītības sektorā ir daudz labu skolotāju, Šadurskis uzsvēra, ka līdz ar jauno mācību saturu skolotājiem būs jābūt kā gidiem, kuri palīdzēs skolēniem jaunajā saturā orientēties zināšanās, prasmēs un vērtību sistēmā.

«Šķiet, ka jauno pedagogu sagatavošanā ar visām augstskolām esam sākuši vienu būtisku darbu, kas radīs jaunu pedagogu izglītības sistēmu, kas mums ir ļoti nepieciešama. Ja skatāmies uz statistiku, kad uz skolu aiziet tikai daļa no pedagoģijas studiju absolventiem, tad jūtam, ka līdzīgi kā biatlonā - slēpojam labi, bet šaujam garām,» vērtēja ministrs, piekodinot, ka jau studiju procesā topošajiem pedagogiem «jādod iespēja sajust drēbi», nodrošinot praksi izglītības iestādēs.

Arī Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra uzsvēra, ka bez sagatavotiem pedagogiem nebūs iespējams ieviest jauno mācību saturu. «Te ir jautājums par to, kā pedagogi tiek sagatavoti, kā arī tas, kā viņi nonāk darba vidē,» teica vērta, piebilstot, ka tāpat jādomā arī par pedagogu mūžizglītību.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa atgādināja, ka no maija līdz oktobrim darbojās darba grupa, kurā bija iesaistītas visas augstskolas, kas sagatavo pedagogus, kā arī izglītības organizācijas un eksperti, kopīgiem spēkiem izstrādājot jaunu pieeju pedagogu sagatavošanā. Patlaban augstskolas strādā, gatavojot savus plānus.

Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Malgožata Raščevska skaidroja, ka LU jau piedzīvota virkne izmaiņu, lai sagatavotos pārmaiņām. «Mēs tuvojamies tam, lai izglītotu citādu bērnu, ievērojot viņa personiskās intereses, motivāciju, iesaisti nākotnes pasaulē. Ja mūsdienās saprotam, ka ir svarīgi domāt par viņu vērtībām, caurviju kompetencēm, zināšanām, kritisko domāšanu, tad redzam, ka arī skolotājam jābūt citādākam - spēcīgākam, zinošākam,» vērtēja Raščevska. Viņa uzsvēra, ka kompetencēs balstītam mācību saturam jāveido citādas skolotāju izglītības programmas, sasaistot dažādus izglītības mērķus un līmeņus, kā arī veidojot jaunas sinerģijas.

LU izglītības, pedagoģijas un sporta virziena studiju programmu nākotnes sistēma kopumā paredz septiņas programmas, kuru vidū būs 1.līmeņa pirmsskolas skolotāju izglītības studiju programma, pirmsskolas un sākumskolas skolotāju profesionālā bakalaura studiju programma, integrētā profesionālā bakalaura studiju programma izglītības zinātnē, 2.līmeņa profesionālā skolotāju izglītības programma, maģistra programma izglītības zinātnēs, maģistra programma izglītības inovatīvās tehnoloģijās, kā arī doktora studiju programma «Pedagoģija». Raščevska skaidroja, ka tiks nodrošināta visu LU studiju programmu sasaiste, atvērtība atsevišķu to moduļu apguvei, īpaši skolotāja karjeras attīstības nodrošināšanai.

Kā pastāstīja Raščevska, plānots, ka doktora studiju programma būs kopīga vairākām augstskolām - LU, Daugavpils Universitātei (DU), Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai un Liepājas Universitātei. Izmaiņas varētu skart arī LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes struktūru, vienlaikus nodrošinot sadarbību ar astoņām LU reģionālajām filiālēm skolotāju izglītības studiju programmu īstenošanā.

DU rektors Arvīds Barševskis atzina, ka DU ir gatava skolotāju programmu «restartam», uzsverot, ka augstskolai ir pietiekama kapacitāte un priekšnosacījumi pārejai uz jaunu skolotāju sagatavošanas sistēmu. «DU plāno piedāvāt diezgan skaidru moduli pirmsskolas, sākumskolas skolotāju sagatavošanai, kas DU vēsturiski bija. Vienlaikus paredzēts integrētais bakalaurs, kas ir laba lieta, kas varētu uzlabot skolotāju sagatavošanu,» skaidroja Barševskis.

Viņš atzina, ka DU esošās studiju programmas, kad tās absolvēs esošie studenti un kad tiks ieviesta jaunā sistēma, tiks pārtrauktas un tiks sākts īstenot jaunas.

Barševskis gan uzsvēra, ka būtu jādomā par skolotāju izglītības klastera izveidi, kurā būtu apvienotas arī izglītības organizācijas un labākās skolas, lai īstenotu speciālistu pieprasījuma izpēti pašvaldībās, veiktu tālākizglītības monitoringu un citus pasākumus. Tāpat, viņaprāt, vitāli nepieciešama valsts pētījumu programma pedagoģijā, lai topošie pētnieki varētu gūt pētniecisko pieredzi.

«No valsts jādod pietiekams finansējums pārmaiņām, bet no augstskolām jāprasa atbildība un adekvāta kvalitāte,» uzsvēra DU rektors.

Liepājas Universitātes (LiepU) rektore Dace Markus atzina, ka tā esot bijusi «laba izvēle uzticēt LiepU «mazulīšus» - pirmsskolu, sākumskolu un logopēdiju». Markus skaidroja, ka jauno studiju programmu īstenošanas principi LiepU paredz alternatīvas pedagoga profesionālās kvalifikācijas ieguvi pilna un nepilna laika studijās, starpdisciplināru pieeju, integrētu pieeja moduļu sistēmas izveidē, pētniecībā balstītas studiju metodes, studiju programmas moduļu piedāvājumu esošo pedagogu tālākizglītībai un profesionālajai pilnveidei darbā ar jauno izglītības saturu, kā arī iespēju īstenot CLIL (satura un valodas integrēta apmācība) pieeju svešvalodas prasmju pilnveidei topošajiem pedagogiem.

Savukārt Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) akadēmiskā darba prorektors Valdis Bernhofs pastāstīja, ka tiek paredzēts sagatavot kultūras izpratnes un mākslas skolotājus (ar apakšprogrammām kultūrā, mūzikā, mākslā un dejā), kā arī atsevišķi mūzikas un mākslas skolotājus. JVLMA piedāvāto programmu saturs paredzēs elastīgu moduļu sistēmu, kompetenču pieejā balstītu metodoloģiju, nozares profesionālās kompetences, profesionālo konkurētspēju un motivāciju pilnveidoties, kā arī starpdisciplināro pieeju izglītības pētniecībā.

Tikmēr Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) rektors Jānis Žīdens skaidroja, ka augstskolā pēdējo sešu gadu laikā palielinājies studentu skaits, kas liecina par jauniešu interesi iegūt sporta skolotāja profesiju. Rektors uzsvēra, ka jaunveidojamā sporta pedagogu izglītības sistēmā LSPA topošais speciālists iegūs kvalitatīvu un elastīgu sporta (sporta, veselības un drošības jomas) skolotāja izglītību un spēs kompetenti pārvaldīt izaicinājumus strauji mainīgajā starptautiskajā izglītības attīstībā.

Plānots, ka LSPA piedāvās 1.līmeņa augstākās izglītības studiju programmu «Sporta un izglītības darba speciālists» ar vairākiem specializācijas moduļiem, profesionālā bakalaura studiju programmu «Veselība, fiziskā aktivitāte un drošība», kurā ietverti divi specializācijas moduļi, kā arī starptautisku starpaugstskolu kopīgu doktora studiju programmu «Sporta zinātne».

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) rektors Edmunds Teirumnieks sacīja, ka patlaban RTA realizē visu līmeņu studiju programmas. Viņš uzsvēra, ka augstskola aktīvi sadarbojas ar virkni izglītības iestāžu. Ņemot vērā reģionālo principu, studiju process tiek realizēts arī nepilna laika studijās. RTA pašlaik tiek realizētas astoņas pedagogu studiju programmas. Pedagoģiskās izglītības īstenošanas pamatprincipi RTA paredz mūsdienīgas lietpratības izglītības īstenošanu, sabiedrībai nozīmīgu vērtību attīstību studējošajiem, studiju sasaisti ar darba vidi, kā arī pievilcīgu, radošu studiju vidi, fiziskās un virtuālās vides resursu pieejamību.

Teirumnieks pauda, ka RTA piedāvā kvalitatīvas studiju programmas, kas sagatavo izglītības zinātņu teorijās un savā nozarē kompetentus, radošus speciālistus pedagoģiskajam darbam reģionā, valstī un starptautiskajā tirgū.

Pedagoģijas studiju programmu jaunveidei un skolotāju sagatavošanai, akadēmiskā personāla un augstskolu pārvaldības attīstībai, Izglītības un zinātnes ministrija ir paredzējusi investīcijas vairākos Eiropas Savienības fondu projektos - turpmāko sešu gadu laikā Latvijas augstskolām būs pieejams desmit miljonus eiro liels Eiropas Sociālā fonda finansējums.