Nelielajā Komas ciematiņā, kas atrodas Ķīnas galējos ziemeļrietumos, lielāko daļu gada zemi klāj bieza sniega sega. Vienīgais veids, kā iedzīvotāji šajos laika apstākļos var pārvietoties, - ar tradicionālajām koka slēpēm, kuru apakša apdarināta ar zirga ādu, vēsta aģentūra «Reuters».
Komā slejas koka būdiņas, ko apsilda ar ķieģeļu krāsnīm. Ciemats ir ļoti nomaļš, un līdz tuvākajam lielajam ciemam jābrauc piecas stundas.
Slēpju dizains gadsimtu gaitā tikpat kā nav mainījies, stāsta Sulita - viņam, tāpat kā lielai daļai pārējo vietējo iedzīvotāju, ir tikai viens vārds.
Koka slēpju apdare ir zirgāda ar visu spalvu. Matiņiem jābūt vērstiem pareizajā virzienā, lai slēpēm būtu vieglāk slīdēt uz priekšu un lai, dodoties augšā kalnā, tās neslīdētu atpakaļ.
«Ar šīm esmu bijis visaugstākajos kalnos,» lepni stāsta Sulita. «Kad biju jauns, mēs zirgādas slēpes izmantojām medībās vai tad, ja pazuda govs vai aita.»
Ķīnas autonomais reģions Siņdzjana ir nemierīgs. Pēdējos gados vairāki simti cilvēku gājuši bojā sadursmēs starp galvenokārt islāmticīgajiem uiguriem un haņiem - ķīniešiem, kas pieder etniskajam vairākumam. Taču vardarbība lielākoties notiek Siņdzjanas galējos dienvidos, nevis ziemeļos.
Siņdzjanas reģiona valdība rīko slēpošanas sacensības, kurās tiek izmantotas tradicionālās slēpes, un uzskata tās par daļu no vietējā kultūras mantojuma. Taču, par spīti valdības pūlēm, šī tradīcija draud izmirt.
Viens no iemesliem - mūsdienās tām ir arvien mazāk lietojuma iespēju. «Vairs nevar ne medīt, ne cirst kokus, tāpēc lielas jēgas no slēpēm nav,» norāda Slanbeks, kurš gatavo tradicionālās slēpes netālu no reģiona galvaspilsētas Altajas. Tur vēl ir noiets. Pilsētniekiem slēpošana ir viena no iecienītākajām izklaidēm ziemā.