Rinkēvičs: Nosakot sankcijas Magņitska lietā iesaistītajiem, no Krievijas var gaidīt atbildes soļus

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Latvijai nosakot sankcijas advokāta Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām, no Krievijas var gaidīt atbildes soļus, intervijā laikrakstam «Latvijas Avīze» skaidrojis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V). Norādīts, ka Saeimas komisija ir atbalstījusi šādu sankciju noteikšanu un, vaicāts, vai Ārlietu ministrija šajā procesā piedalās, Rinkēvičs uzsver, ka ministrija savus apsvērumus pauda jau iepriekš slēgtā Saeimas Ārlietu komisijas sēdē.

Ministrs skaidro, ka parlaments ir labi informēts par šo sarakstu praksi citās valstīs un Krievijas pretsoļiem. «Ārpolitikā bieži tiek uzdots jautājums - kur ir robeža starp vērtībām un pragmatisku pieeju. Mēs esam apsprieduši iespējamās sekas.

Protams, varam paredzēt, ka Krievija varētu spert atbildes soļus, nosakot sankcijas kādām Latvijas precēm, kā arī iekļaujot noteiktas Latvijas amatpersonas un žurnālistus «melnajos sarakstos»,» norāda ministrs.

Viņš arī piebilst, ka Magņitska saraksts būs politisks, kas nozīmē, ka sankcijām pakļautie cilvēki nevarēs to apstrīdēt. «Zinu, ka Igaunijā saraksts vēl nav pieņemts, tādēļ nevar apgalvot, ka esam pēdējā no Baltijas valstīm, kura akceptēs sarakstu,» norāda Rinkēvičs.

Kā ziņots, Saeima aizvadītajā nedēļā vēl nepieņēma aicinājumu valdībai noteikt sankcijas Magņitska lietā iesaistītajām personām, un skatīs šo jautājumu šonedēļ.

Ņemot vērā atsevišķu deputātu iebildumus, aizvadītās ceturtdienas sēdes darbakārtībā šis jautājums netika iekļauts. Sākotnēji Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) norādīja, ka iebildumi ir Valdim Kalnozolam (ZZS) un Gunāram Kūtrim (NSL). Tomēr beigās pret lēmumprojekta izskatīšanu iebildis tikai Kūtris.

Lēmumprojektā, par kuru lems Saeima, pausts nosodījums Krievijas varas iestāžu rīcībai Magņitska nāves apstākļu nepienācīgā izmeklēšanā, uzsvērta Latvijas atbildība vērsties pret klajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, finanšu krāpšanas shēmām un korupciju, kā arī pausts aicinājums valdībai noteikt sankcijas Magņitska lietā iesaistītajām personām.

Aicinājumu, sadarbojoties vairāku Saeimā pārstāvēto frakciju deputātiem, izstrādājusi parlamenta Ārlietu komisija. Tajā pausts aicinājums Ministru kabinetam iekļaut Latvijai nevēlamo personu sarakstā ar Magņitska lietu saistītus ārvalstniekus, tādējādi liedzot viņiem ieceļot Latvijā.

Magņitskis nomira 2009.gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas izolatorā pavadītām dienām. Viņu arestēja pēc tam, kad advokāts bija apsūdzējis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta izlaupīšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš nomira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņu būtu bijis jāatbrīvo vai jātiesā.

Tiek uzskatīts, ka šīs personas atriebjoties organizējušas jurista kriminālvajāšanu, par šīs naudas izsaimniekošanu apsūdzot pašu Magņitski.

Līdz šim sankcijas, kas saistītas gan ar ieceļošanas liegumu, gan liegumu lietot valsts finanšu sistēmu, pieņemot atsevišķus tiesību aktus, kas simboliski nodēvēti Magņitska vārdā, ir ieviesušas tādas valstis kā ASV, Kanāda, Lietuva, Igaunija, Lielbritānija.

Uz augšu