Salabot jumtus Popes muižā - tiešā un pārnestā nozīmē

Viņa pamatdarbs ir Ventspils Kultūras centrā, bet jaunais vīrietis atzīst, ka Pope viņa prātā aizņem ļoti daudz vietas. Kopā ar domubiedriem Roberts strādā, lai salabotu Popes jumtus gan tiešā, gan arī pārnestā nozīmē. Viņš vēlas savā dzimtajā Popē redzēt vairāk kultūras, kā arī saglabāt pašu muižu, par kuras vēsturi jauneklis interesējas. Nākotnē viņš šeit vēlētos redzēt radošuma centru un vietu, kurā pētniekiem atpūsties un strādāt.

Popes muižas ēkas saglabājušās kopš 17. gadsimta. Muižas galvenajā ēkā, kur izvietota skola, atrodas telpas ar oriģinālo koka apdari, dekoratīvajiem elementiem. Zālē, kurā tagad atrodas skolas vēstures priekšmetu noliktava, savulaik bijusi grezna viesistaba. Telpās ar grezniem koka paneļiem izvietoti zēnu darbmācībai paredzētie soli un instrumenti. Šīs telpas izmanto maz cilvēku. Ja šo visu izdotos atjaunot, telpas varētu kalpot radošiem procesiem. Zālē varētu pat notikt greznas svinības. Ēkas apsaimniekotājam – skolai - gan nav kapacitātes, lai kaut ko tādu paveiktu.

Vietējo uzticības iegūšana

Lai gan Roberts par savu dzimto vietu sauc Popi, vietējo popiņu uzticības iegūšana ne viņam, ne kolēģiem nebija viegla. Ideja par Popes muižas sakārtošanu puisim radās 2013.gadā, studējot kultūru. Viņš redzēja studiju piemērus par sakoptām vietām, piemēram, Kalnciema kvartālu Rīgā.

«Tad es domāju, ka tāpat varētu darīt ar Popes muižu. Man šeit ir lauku mājas, un deviņās paaudzēs esmu Popes muižas zemnieku dzimtas pēctecis. Tā nu, sēžot Rīgā, Ausekļa ielas dzīvoklītī, domāju, ka kaut kas jāsāk darīt attālināti,» stāsta Roberts.

Viņa pirmais mērķis bija iepazīstināt citus ar muižu. «Sapratu, ka par Popes muižu ir pieejams maz informācijas. Tajā laikā, iemetot Googlē vārdu «Pope», izleca pāvests. Gribējās panākt, lai tā nav. Veidoju lapu «Facebook» - sākumā kā pagasta lapu, lai cilvēki sūtītu informāciju. Tajā laikā kopumā tikai trijām muižām un vienam pagastam bija tādas lapas, pēc tam sāka birt kā no pārpilnības raga,» atceras aktīvists.

Sākumā puisis strādājis, lai izzinātu vietējos iedzīvotājus un veicinātu Popes atpazīstamību, bet 2016.gada pavasarī nodibināta domubiedru grupa «Popes muiža». Tajā kopā sanākuši divi vietējie uzņēmēji, dabas eksperte, pagasta pārvaldes vadītājs, brīvmākslinieces - kopumā septiņi cilvēki. Biedrības mērķis jau bijis daudz praktiskāks – veicināt to, lai Popes iedzīvotājiem apkārt būtu harmoniska vide un muižas ēkas tiktu sakārtotas.

«Domājām, ka kaut kas ir jādara. Muižas kungu mājā atrodas skola, bet arī tā visu nevar izdarīt. Pašvaldība arī īpaši neinteresējas par to, kas šeit notiek. Mēs esam neapskaužamā situācijā, jo pašvaldības vadītāji nedzīvo Popē. Līdz ar to mums visa uzmanība iet secen. Kaut kādā veidā uzmanība bija jāpievērš, jo ēkām jumti brūk, estrāde ir katastrofālā stāvoklī. Iestājusies jau nolemtība, un nevienu tas īsti neinteresē,» skaidro Roberts.

Tomēr pats pirmais, kam aktīvisti ķērās klāt, bija citu vietējo iedzīvotāju iesaiste un viņu uzticības iegūšana.

«Pirmajos pasākumos mūs visu laiku pavadīja tāda aizdomu ēna - ko tad šie grib? Grib mūs izēst. Tikai to meklē… jā, jā, jā,»

smejas Roberts. Lai pierādītu pretējo, biedrība rīkoja pasākumus, aicinot visus interesentus, reizē atspēkojot vietējo skepsi un parādot, ka arī Popē var notikt plaši apmeklēti pasākumi un var būt arī citāds kultūras piedāvājums. Vieni no tādiem ir dziesminieku svētki, kas šogad notiks jau trešo reizi, kuros piedalās vairāki desmiti mākslinieku, tādi kā Ieva Akuratere, Kārlis Būmeisters, Haralds Sīmanis un citi.

Popes muižas vēsture un caurie jumti

Jaunieti pašu visvairāk aizrāva muižas vēsture, tādēļ arī pirmo pasākumu viņš rīkoja par šo tēmu. «Uzaicinājām Imantu Lancmani, vēsturniekus Mārīti Jakovļevu, Armandu Vijupu, Aneti Karlsoni, kuri stāstīja par dažādām tēmām Popes vēstures kontekstā. Viņi radīja apskaidrību daudzos, arī vietējos, pastāstot jaunas lietas, kaut arī, šeit dzīvojot, cilvēkiem šķita, ka viss jau ir zināms,» stāsta Roberts.

Sadarbība ar šiem un citiem vēsturniekiem turpinās. Viņiem pievienojušies arī arheologi, kuri sāka interesēties par Popi un brauca veikt izrakumus.

Aizvadītajā gadā biedrība uzaicinājusi Latvijā vadošo ainavu arhitekti, piļu, muižu un dārzu pētnieci Ilzi Māru Janelis, lai viņa sniegtu savus ieteikumus un pētītu arhīva materiālus, palīdzot atjaunot parka un dārza vēsturisko veidolu. Tāpat muiža piedalās arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projektā, lai parādītu to, cik vērienīga bijusi Popes muižas bibliotēka. «Vadošā pētniece Kristīne Zaļuma atrod LNB un citos krājumos grāmatas, kuras nākušas no Popes muižas. Es meklēju, vai kādas no grāmatām nav nonākušas pie vietējiem,» skaidro Roberts.

Biedrībai jārūpējas arī par tīri praktisku kultūrvēsturiskā pieminekļa saglabāšanu. «Viss muižas ansamblis ir valsts nozīmes kultūrvēsturiskais piemineklis, un dažas no ēkām strauji iet postā. Pašvaldība par to īsti rūpi netur. Viņiem tas ir apgrūtinājums. Tad mēs arī pētām juridiskās nianses un cenšamies rakstīt projektus, lai kaut ko varētu sakārtot un saglābt. Mūsu pārraudzībā ir uzticēts zirgu stallis, kuru pamazām veidojam un lolojam,» skaidro Roberts.

Tieši muižas zirgu stalli, kura interjeru grezno lielas kolonnas, biedrība vēlas padarīt par vietu, kurā rīkot kultūras un mākslas pasākumus, ne tikai atdzīvinot pagastā zudušo kultūru, bet arī parādot sabiedrībai šo interesanto ēku.

«Viena no biedrības funkcijām pašlaik ir bijusi bļaustīšanās - skaļa sevis pozicionēšana,» saka Roberts, atzīstot, ka pašvaldības vadībai ir kā dadzis pie astes. Viena no «Popes muižas» biedrēm ievēlēta par pašvaldības deputāti un piedalās visās tās sēdēs, pārstāvot popiņu viedokli. Bļaustīšanās rezultātā panākts, ka tiek sākta estrādes atjaunošana un Popes muižas kungu mājai nomainīts jumta segums. Ēkā, kur atrodas arī skola, iepriekš nācies sadzīvot ar tekošu jumtu, jo skolas pārstāvji nav tikuši uzklausīti.

Roberts saka, ka par savu galveno uzdevumu uzskata sakārtot jumtus - gan filosofiskā, gan praktiskā nozīmē. Lai sakārtota būtu gan vide, gan cilvēku prāti. Kā galveno iemeslu vietējo kūtrumam Roberts nosauc rutīnu:

«Kad tu šeit uz vietas strādā, tev nav tam laika, tu redzi tikai mājas, darbu, un domāt par kaut ko citu nav laika. Bieži vien arī intereses nav.»

Nākotnē varētu tapt radošā rezidence

Pašlaik komanda strādā, pārtiekot tikai no projektu konkursos piešķirtās naudas un ziedojot savu brīvo laiku un līdzekļus. Tomēr aktīvisti cer, ka nākotnē muiža varētu uzturēt pati sevi. «Popes muižas» biedri nevēlas veidot muzeju vai arī padarīt Popi par «tūrisma meku». Viņi grib atrast lietojumu ēkām tādā veidā, ka tas netraucē vietējai skolai un iedzīvotājiem.

«Mēs vēlētos vairāk, lai šī ir tāda kā mākslinieciska rezidence. Piemēram, Ventspilī ir Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja, kuriem jau ir par šauru. Varbūt kaut kad nākotnē varētu piedāvāt telpas šeit - dabā, klusumā un mierā,» ieskicē Roberts. Viņa paša sapnis ir muižā izveidot zinātnisko studiju kabinetu, kur pētnieks var atbraukt – dzīvot un nodarboties ar pētniecību.

Tāpat muižas ēkās varētu iekārtoties kāds radošs uzņēmējs, kas radītu papildu darba vietas vietējiem iedzīvotājiem. Ideju biedrībai ir daudz.

Lai gan Popes iedzīvotāji lielākoties strādā Ventspilī vai Rīgā, biedrība ir apņēmusies nepieļaut to, ka ciems ir tikai guļamrajons. To nodrošina, rīkojot arī kopīgas aktivitātes popiņiem. Ik pavasari tiek rīkotas estrādes un muižas parka sakopšanas talkas, kā arī Ziemassvētkos biedrība rīkoja tirdziņu, kurā uzaicināja piedalīties ne tikai vietējos uzņēmējus, bet arī jaunās ģimenes, kuras nesen pārvākušās uz Popi un vietējos nepazīst. «Ja viņi dzīvo ārpus pagasta centra, ikdienā jau nesanāk satikties,» smejas Roberts.

Viņš stāsta par ģimeni, kurai pieder zirgi. Tirdziņā tā piedalījusies, ļaujot arī citiem priecāties par dižciltīgajiem dzīvniekiem. Savukārt otra jaunā ģimene, kura par savām mājām izvēlējusies Popi, ir kafijas grauzdētāji. Ģimenes galva strādājot Miera ielas kafejnīcā «Rocket Bean». Ar savu kafiju jaunie cilvēki cienājuši arī tirdziņā.

Kopš biedrības nodibināšanas tai pievienojušies arī brīvprātīgie palīgi. Īpaši biedrība priecājas par jauniešiem, kuri dod savu artavu muižas atdzīvināšanā. Kāda studente Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē izstrādāja savu diplomdarbu par Popes muižu, tādējādi viņas pētniecisko darbu tālāk varēs izmantot biedrība. Vēl kāda jauniete, kura strādā Latvijas Neredzīgo bibliotēkā, raksta literāros darbus par Popes vēsturi. Interesi par savu darbu izstādīšanu izrādījuši arī Latvijas Mākslas akadēmijas studenti.

Izdzirdis jautājumu, kāpēc darboties Popē, nevis Rīgā, kur progress būtu daudz ātrāks, Roberts tikai nogroza galvu. Viņam patīk, ka Popē nekas nav nolikts priekšā uz paplātes un ir iespējams sākt no nulles. Rīgā viņam arī viss šķitis svešs, bet Pope ir mājas. Paši tuvākie man bieži vien saka: «Ko tu tur ņemies ar tiem vecajiem? Mironi modināsi augšā, ja? Kam tev to vajag? Tur taču tā jau laukos pilnīgos.»

Robertam Popē ir interesanti. Viņš atzīst, ka Rīgā padarītajam darbam būtu lielāks vēriens, kā arī finansiālā puse būtu vieglāka. «Bet te arī, kad sāk darīt, tad viss notiek. Tālejošais mērķis ir, ka visam šeit ir jābūt skaisti. Lai šeit būtu skola, bet citādāk. Ne vienmēr tā atruna, ka mums nav naudas, ir tā vērtīgākā. Bieži vien nav iespējas, vēlmju kaut ko radīt,» uzsver Roberts.