Ķīnas zinātniekiem izdevies veiksmīgi klonēt divus pērtiķu mazuļus. Vai satriecošie panākumi mūs pietuvina pirmajam mēģinājumam klonēt cilvēku?
Pirmo reizi vēsturē izdevies klonēt pērtiķi. Vai nākamie būsim mēs?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā raksta izdevums «Live Science», lai arī šis sasniegums ir patiešām ievērojams, tomēr pētnieki noraida baumas par nodomiem drīzumā klonēt arī cilvēku.
«Es domāju, ka sabiedrība un valdība neļautu šim projektam izplesties tik tālu, lai mēs varētu mēģināt klonēt cilvēku. Mūsu mērķis ir radīt klonētu pērtiķi, lai varētu pētīt ģenētiskās slimības,» komentēja pētījuma autors Mu-mings Pū (Mu-ming Poo).
Abi klonētie pērtiķi, Šonga Šonga un Hua Hua, ir mātītes un pašlaik ir 7 nedēļas vecas. Tās dzīvo tāda paša veida inkubatoros kā cilvēku mazuļi, kā arī tiek barotas no pudelītes. Pērtiķēni ir aktīvi un, šķiet, attīstās pilnīgi normāli.
Abi lielacainie primāti tika radīti procesā, ko dēvē par somatisko šūnu kodolsintēzi. Tā laikā pētnieki izmanto olšūnu, no kuras paņem kodolu, kas satur DNS. Pēc tam šis kodols tiek transplantēts tukšā olšūnā, kas tiek atstāta uz dažām dienām, lai ļautu tai dalīties. Vēlāk šī olšūna tiek ievietota pērtiķu mātītē, lai tā varētu iznēsāt embriju.
Kopš 1996. gadā ar šīs pašas tehnoloģijas palīdzību tika klonēta aita Dollija, zinātnieki vairākas reizes mēģināja klonēt gan aitas, gan citus dzīvniekus, tomēr šis ir pirmais veiksmīgais primāta klonēšanas gadījums.
«Tas ir ārkārtīgi grūts un delikāts process, un vajadzīgi daudzi gadi, lai attīstītu un izkoptu šīs prasmes. Pašlaik izskatās, ka abi pērtiķu mazuļi attīstās labi un ir veseli,» piebilda Pū.