Jansons: «oligarhu lietas» komisijai bija jāizsaka «ētisks nosodījums» par valsts nozagšanu

Ritvars Jansons

FOTO: Evija Trifanova/LETA

«Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijai bija jāizsaka «ētisks nosodījums» saistībā ar atsevišķu personu nodomiem vai rīcību, kuros saskatāmas valsts nozagšanas pazīmes, uzskata komisijas deputāts Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK).

Jansons paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pauž, ka komisijas galaziņojumam pievienojis atsevišķu viedokli. Viņš nepiekrīt komisijas secinājumam, ka nepieciešams pārbaudīt, kāpēc sākta izmeklēšana «oligarhu lietā». Pašlaik pārbaude par to, kāpēc sākta krimināllieta, būtu sabiedrības «tracināšana un līdzekļu izšķērdēšana», norāda deputāts, piebilstot, ka šādas izmeklēšanas veikšana sabiedrībai ļautu apšaubīt valsts tiesiskumu.

Deputāts uzsver, ka no ētikas viedokļa nosodāmi ir «krimināllietā fiksētie atsevišķu personu nodomi vai rīcība, kuros saskatāmas valsts nozagšanas pazīmes». Jansons uzskata, ka valsts nozagšanas pazīmes ir saskatāmas bijušā Saeimas deputāta Aināra Šlesera darbībā, kas «tika izvērsta ar nodomu attīstīt termiņuzturēšanās atļauju iegūšanu ar investīciju palīdzību viena konkrēta privātā biznesa projekta interesēs, tajā pašā laikā 2011.gada 18.februārī atbilstošus likuma grozījumus virzot pieņemšanai Saeimā».

Jansons uzskata, ka valsts nozagšanas pazīmes ir saskatāmas arī «vairāku krimināllietas liecinieku nodomu shēmā, kas paredzēja vienošanos par konkrētas personas ievēlēšanu Rīgas brīvostas valdē 2010.gada 7.oktobrī, apmaiņā pret Rīgas brīvostas pārvaldes un SIA «Mediju nams» noslēgtu līgumu par maksas reklāmu izvietošanu».

Jansons norāda, ka bez ētiska nosodījuma un izpratnes, ka valsts nozagšana neatbilst demokrātiskam politiskajam procesam valstī un demokrātijai kopumā, netiek nodrošināts, lai valsts nozagšana Latvijā nenotiktu arī nākotnē. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātu vairākums deputāta priekšlikumu par ētisku nosodījumu neatbalstīja.

Deputāts par kļūdu uzskata to, ka par kriminālprocesu netika informēts Satversmes aizsardzības birojs un Drošības policija, kas palīdzētu mazināt valsts drošības riskus termiņuzturēšanās atļauju (TUA) tirgošanas lietā.

Jansons arī nepiekrīt secinājumam, ka komisija nekonstatē notikušus konkrētus faktiskus laikraksta «Diena» redakcionālās neatkarības apdraudējumus, prettiesisku šā laikraksta rakstu satura ietekmēšanu. Kā liecina izmeklēšanas komisijas sēdēs uzklausītais, krimināllietā minētās personas izrādīja vēlmi ietekmēt laikraksta «Dienu» saturu, pauž Jansons.

Lai nodrošinātu Satversmē definēto vārda brīvību, nepieciešamas izmaiņas Preses likumā, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas likumos, lai būtu redzams mediju patiesie īpašnieki, pat ja viņiem pieder 5%-10% no mediju akcijām, uzskata deputāts.

Kā ziņots, šonedēļ Saeima uzklausīs komisijas ziņojumu par paveikto un secinājumiem. Komisijas ziņojumā teikts, ka «oligarhu sarunās» var saskatīt valsts sagrābšanas pazīmes, jo atsevišķos jautājumos ir apspriestas darbības, kas var liecināt par valsts varas kā instrumenta izmantošanu personiskā ekonomiskā labuma gūšanai. Piemēram, komisija secināja, ka šīs sarunas norāda uz valsts amatpersonu iecelšanas un atcelšanas ietekmēšanu, kas ne vien apdraud sabiedrības intereses atsevišķu lēmumu pieņemšanā, bet arī var radīt būtiskus draudus Satversmē nostiprinātajam varas dalījumam.

Vienlaikus konkrētus amatpersonu vārdus komisija savā ziņojuma secinājumos nenosauc. Ziņojumā tiek uzsvērts, ka kriminālprocess ir izbeigts, jo pirmstiesas izmeklēšanas stadijā netika konstatēti vai pierādīti konkrēti noziedzīgi nodarījumi, līdz ar to visas personas no krimināltiesiskā viedokļa uzskatāmas par nevainīgām.

«Tā kā kriminālprocesa un operatīvās lietas materiāli ir klasificēta informācija, komisija atturas no to satura publiskas apspriešanas un konkrētu personu teiktā iztirzāšanas. Pretējā gadījumā Komisijas secinājumi var tikt uztverti kā nevainīguma prezumpcijas pārkāpumi,» norādīts ziņojumā.

Uz augšu