/nginx/o/2025/05/23/16865938t1h56b8.jpg)
Krievija apzināti izvēlas sarežģīt situāciju saistībā ar pārrunām ar Ukrainu, tādējādi paužot nevēlēšanos iesaistīties sarunās ar pāvestu Leonu XIV, kurš varētu būt kā starpnieks.
Kā vēsta “Bloomberg”, viens no iemesliem, kādēļ Kremlis nevēlas pāvesta iesaisti sarunās, ir pretrunas starp katoļu un pareizticīgajām baznīcām. Kremlis tāpat ir nobažījies, ka Itālija tā arī nav atteikusies no saistībām Starptautiskās krimināltiesas priekšā, un tas nozīmē, ka Itālijai ir pienākums arestēt diktatoru Vladimiru Putinu, ja viņš ieradīsies Itālijā.
Aģentūra norāda, ka Krievija vēlas turpināt pārrunas sev ierastajā teritorijā – Stambulā. Tam ir arī simboliska nozīme, jo miera sarunas Turcijas galvaspilsētā Kremlis uztver kā faktisku atgriešanos pie 2022. gada prasībām, kuras Ukraina toreiz noraidīja.
Pašlaik jaunas sarunu kārtas datums nav zināms, un šeit jārunā par ASV prezidenta Donalda Trampa nostājas maiņu. Viņš 20. maijā lika noprast, ka ASV, nespējot panākt solīto mieru Ukrainā, izstāsies no miera sarunām. Turklāt Tramps vairs nevēloties ne uzstāt uz pamieru, ne arī uzstāt uz jaunām sankcijām pret Krieviju.
“Tikai viņi [krievi un ukraiņi] zina pārrunu procesa detaļas labāk, nekā citi,” pauda Tramps.
Tāpat liela ir iespējamība, ka turpmāk sarunās vairs nepiedalīsies Krievijas diktatora Putina padomnieks, un iepriekšējās sarunu kārtas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis. Pret viņu iebilst kā Kijiva, tā arī Vašingtona – amerikāņu ierēdņi uzsver, ka nevēlas viņu redzēt, jo pārlieku “stingrās līnijas” ieturēšana kavē miera sarunu progresu.