/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2025/05/23/16865610t1h3267.jpg)
Neskatoties uz pieaugošo starptautisko spiedienu, ko izraisījusi karadarbība Gazas joslā pret palestīniešu teroristisko grupējumu "Hamās", Izraēlai vēsturisku un ideoloģisku apsvērumu dēļ joprojām ir uzticami sabiedrotie Centrālās un Austrumeiropas valstīs, atzīst eksperti.
Kā atklāja Eiropas Savienības (ES) diplomāti, 17 no 27 dalībvalstīm ir pieprasījušas pārskatīt bloka sadarbības līgumu ar Izraēlu, kas ir bijis spēkā 25 gadus. Tādējādi tiktu izdarīts papildu spiedienu uz Izraēlu.
Taču Austrija un Vācija šonedēļ šo ieceri noraidīja.
Polijas Jagaiļa universitātes Tuvo un Tālo Austrumu institūta pārstāve Joanna Diduča norāda, ka abas valstis jūt pienākumu pret ebrejiem Otrā pasaules kara laikā piedzīvotā holokausta dēļ.
Tādēļ tās kopā ar kaimiņvalstīm Eiropas austrumos no Čehijas līdz Bulgārijai nostājas Izraēlas pusē.
Pēc Padomju Savienības sabrukuma un pievienošanās ES un NATO bijušās komunistu pakļautās valstis lielā mērā ir atteikušās no Maskavas uzspiestā atbalsta arābiem un pievienojušās Vašingtonas globālajai pozīcijai.
Šīs valstis ar Izraēlu saista arī tas, ka daļa to pilsoņu holokausta dēļ bija spiesta bēgt uz Izraēlu, un arī komunistu režīma laikā plauka antisemītisms.
Prāgas Starptautisko attiecību institūta vecākais pētnieks Azriels Bermants norāda, ka Centrālajā un Austrumeiropā atbalstu Izraēlai vairo arī viedoklis, ka tā ir frontes līnija cīņā pret islāmu.
Lai gan stratēģiskā sadarbība starp Izraēlu un Eiropu joprojām ir pieticīga, starp politikai un biznesam pastāv savstarpēja saikne.
Pērn Slovākija kļuva par pirmo NATO dalībvalsti, kas iegādājusies Izraēlas pretgaisa aizsardzības sistēmu "Baral MX", tam atvēlot 560 miljonus eiro.
2023.gadā Vācija parakstīja līgumu ar Izraēlu par pretraķešu vairoga "Arrow-3" iegādi. Tiek lēsts, ka darījuma summa ir 3,5 miljardi eiro.
Jagaiļa universitātes eksperte Diduča norāda, ka Polija ir izņēmums reģionā, jo tās pozīcija pret situāciju Gazas joslā ir tuvāka Briseles nostājai nekā citām reģiona valstīm.
Polija ir vīlusies, ka Izraēla negribīgi sniedz militāro atbalstu Ukrainai un nav skaidri nosodījusi Krieviju par tās uzsākto agresijas karu.
Neskatoties uz agrāko atbalstu Izraēlai, Polija 2024.gada maija balsojumā ANO Ģenerālajā asamblejā atbalstīja Palestīnas valsts atzīšanu. Tajā pašā balsojumā Čehija un Ungārija balsoja pret, bet Austrija, Bulgārija, Vācija un Rumānija atturējās.