/nginx/o/2025/05/23/16865516t1hbf03.jpg)
Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstis ir pakļautas autoritāru spēlētāju spiedienam, lai tās Savienībā neiestātos, un pirmkārt un galvenokārt šis spiediens nāk no Krievijas puses, piektdien konferencē par ES paplašināšanos uzsvēra "Baltijas iniciatīvas ES reformai" valdes priekšsēdētāja, bijusī iekšlietu ministre Marija Golubeva.
Viņa atzīmēja, ka Baltijas valstīm dalība ES ir bijusi vēsturiski nozīmīga iespēja. Tā ļāvusi stiprināt demokrātiskās institūcijas un nostiprināties to valstu kopienā, kas tiesiskumu un demokrātiju uzskata par labklājības pamatu.
Golubeva norādīja, ka jaunas valstis cer pievienoties šai kopienai, taču izaicinājumi šķiet gandrīz nepārvarami. Viņa klāstīja, ka autoritāri spēki vēlas kandidātvalstis paturēt vai atkal iekļaut savas ietekmes sfērā, viena no kandidātvalstīm - Ukraina - patlaban karo savā teritorijā, lai netiktu pakļauta svešai ietekmei.
Viņasprāt, šādos apstākļos ES paplašināšanās vairs nav tikai jautājums par normatīvo regulējumu, tehniski sarežģīto pievienošanās procesu vai nepieciešamajām reformām. "Baltijas iniciatīvas ES reformai" valdes priekšsēdētāja akcentēja, ka tas ir arī gribas jautājums - gan no kandidātvalstu iedzīvotājiem, gan no ES dalībvalstu sabiedrības, kurai jābūt pietiekami atvērtai, lai atbalstītu kandidātvalstis un uzticētos to labajiem nodomiem.
"Protams, šī uzticēšanās nekad nav bijusi akla - ne iepriekšējās paplašināšanās laikā, ne tagad. Tā balstās kritērijos, sadarbībā un reformu īstenošanā," sacīja Golubeva.
Rīgas Ekonomikas augstskolā piektdien norisinās otrā Baltijas konference par ES paplašināšanos, ko rīko domnīca "Baltijas iniciatīva Eiropas Savienības reformai" sadarbībā ar Latvijas Ārpolitikas institūtu.