Vācija trešdien nodevusi Lietuvai 1918.gada 16.februārī pieņemtā Lietuvas Neatkarības akta oriģinālu, kas pērn tika atrasts Vācijas Ārlietu ministrijas arhīvā Berlīnē.
Vācija nodod Lietuvai 1918.gada Neatkarības akta oriģinālu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Svinīgajā ceremonijā Lietuvas prezidenta pilī Neatkarības akta nodošanas protokolu parakstīja Lietuvas galvenais arhivārs Ramojus Kraujelis un Vācijas Ārlietu ministrijas Politiskā arhīva vadītāja profesore Elke fon Bēzelāgere, klātesot prezidentei Daļai Grībauskaitei, Vācijas vēstniecei Angelikai Fītsai un Neatkarības akta parakstītāju tuviniekiem.
«Tas ir mūsu lepnums (..), mūsu vienotības garants, mūsu nākotne,» ceremonijā uzsvērusi prezidente.
Kā norādījusi vēstniece, Vācija «kopā ar Lietuvu priecājusies pa šā dokumenta atrašanu».
Neatkarības akts tiks nogādāts uz Viļņas Signatoru namu un no svētdienas, 21.janvāra, būs izlikts apskatei telpā, kur tas 1918.gada 16.februārī tika parakstīts. Tobrīd tur atradās karā cietušo atbalsta centrālās komitejas vadītāja, vēlākā Lietuvas prezidenta Antana Smetonas kabinets.
Prezidenta Smetonas brāļa mazmazmazdēls, Viļņas universitātes students Daumants Kazlausks aicinājis katru, kas uzlūkos šo Lietuvai tik īpašo dokumentu, «saskatīt tajā personisku aicinājumu iesaistīties savas valsts, valodas un vēstures kopšanā».
«Ikvienam lietuvietim būtu jāgādā ne tikai par mūsu brīvības nosargāšanu, bet arī jācenšas ar saviem darbiem tai piešķirt jēgu,» viņš uzsvēris.
1918.gada 16.februārī Lietuvas nacionālās atmodas tēva Jona Basanaviča vadītā Lietuvas Padome Viļņā parakstīja dokumentu, kurā pasludināja, ka Lietuva atjauno neatkarīgu, uz demokrātiskiem pamatiem balstītu valsti ar galvaspilsētu Viļņā un norobežojas no visām valstiskajām saitēm, kādas tai jebkad bijušas ar citām tautām.
Ar roku rakstīto dokumentu lietuviešu valodā un tā tulkojumu vācu valodā ar 20 parakstiem pērn marta beigās Berlīnes arhīvā atrada Kauņas Vītauta Dižā universitātes profesors Ļuds Mažīlis.
Jau ziņots, Lietuva un Vācija pagājušā gada oktobrī parakstīja līgumu, kurā paredzēts Neatkarības akta oriģinālu uz pieciem gadiem nodot Lietuvas rīcībā. Līgumā pieļauta arī iespēja, ka 2022.gadā, kad Kauņa kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, vēsturisko dokumentu varētu eksponēt šai Lietuvas otrā lielākajā pilsētā un starpkaru laika galvaspilsētā.
Kā iepriekš skaidroja Vācijas Federālo arhīvu prezidents Mihaels Hollmans, Vācija Neatkarības aktu var nodot Lietuvas rīcībā uz laiku, taču nošķirt šo vienu dokumentu no visas arhīva lietas, kurā tas iekļauts, būtu kļūda. Pēc viņa teiktā, Vācija labi apzinās, ko šis dokuments nozīmē Lietuvai, un Ārlietu ministrijas arhīvs to apliecinājis, nekavējoties nododot Lietuvas rīcībā augstākās kvalitātes reprodukciju, kas tika izlikta apskatei Lietuvas Nacionālajā Martīna Mažvīda bibliotēkā.