NASA iecerējusi 2069. gadā nosūtīt zondi uz Centaura Alfas sistēmu

Mākslinieka versija par to, kā varētu izskatīties Proxima b virsma. Tālumā redzams sarkanais punduris Centaura Proksima, kas ir tuvākā zvaigzne Saulei. Pa labi un augšu no tās savukārt redzama binārā zvaigžņu sistēma Centaura Alfa AB

FOTO: AP/Scanpix

Viens no nozīmīgākajiem Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) šā gadsimta mērķiem ir cilvēka nogādāšana uz Marsu. To paredzēts paveikt trīsdesmitajos gados. Tomēr tā nav vienīgā ambiciozā misija, ko mēs varētu piedzīvot šajā gadsimtā.

New Scientist ir kļuvis zināms, ka NASA Reaktīvo dzinēju laboratorija sākusi plānot misiju, kuras ietvaros

paredzēts nosūtīt lidaparātu uz Centaura Alfas zvaigžņu sistēmu 2069.gadā.

Tas būtu savdabīgs veids, kā atzīmēt cilvēka izkāpšanu uz Mēness pirms 100 gadiem, tas ir - 1969.gadā.

Zondes primārais uzdevums būtu meklēt dzīvības pazīmes uz planētas Proksima b, kur teorētiski varētu valdīt dzīvībai piemēroti apstākļi. To labāk gan iespējams novērtēt, paviesojoties reģionā, nevis uz Proksima b raugoties no tālienes, raksta www.engadget.com.

Kāpēc gan uz Centaura Alfu nevarētu doties agrāk? Atbilde ir vienkārša.

Tehnoloģijas, kas ļautu īstenot šādu lidojumu, pagaidām vēl neeksistē.

Reaktīvo dzinēju laboratorija cer, ka piedziņas tehnoloģijas tuvākajos gadu desmitos attīstīsies pietiekami strauji, lai zonde sasniegtu Centaura Alfu un nosūtītu atpakaļ zinātniekus interesējošos datus saprātīgā termiņā.

Centaura Alfa atrodas 4,4 gaismas gadu attālumā. Kosmosa kuģis, kas lido ar desmito daļu gaismas ātruma (apmēram 30 000 kilometriem sekundē), sistēmu tādējādi sasniegtu 44 gadu laikā. Tātad, ja starts notiktu 2069.gadā, tad zonde pie Proksima b ierastos ap 2113.gadu. Datu pārraidīšanai atpakaļ savukārt būtu nepieciešami vēl 4,4 gadi.

Bet, tā kā NASA budžets ir tāds, kāds tas ir, zondes sūtīšana uz Centaura Alfas sistēmu vēl nav akmenī kalta. Taču tai pašā laikā var piebilst, ka krievu miljardieris Jurijs Milners un slavenais britu fiziķis un matemātiķis Stīvens Hokings ir izveidojuši projektu Breakthrough Starshot, kura ietvaros arīdzan plānota lidaparātu nosūtīšana uz Centaura Alfu. Šajā gadījumā gan tā būs mobilā telefona izmēru lidaparātu flote, kas

ideālajā gadījumā spēs traukties starpzvaigžņu telpā ar 60 000 kilometriem sekundē

un Zemei tuvāko zvaigžņu sistēmu sasniegs 20 gadu laikā.

Zinātnes entuziasti piekritīs, ka tas būs lieliski, jo šobrīd ātrākajam kosmosa kuģim būtu nepieciešami 30 000 gadu Centaura Alfas sasniegšanai.

Uz augšu