Karstās diskusijās neatbalsta automātisku valsts noslēpuma pielaides piešķiršanu deputātiem

Saeimas deputāts Jānis Ādamsons FOTO: Edijs Pālens/LETA

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien karstās diskusijās neatbalstīja atsevišķu deputātu rosinātos grozījumus par automātisku valsts noslēpuma pielaides piešķiršanu parlamentāriešiem.

Visasākās diskusijas izraisīja Jāņa Ādamsona (S) un Valda Kalnozola (ZZS) piedāvātie grozījumi.

Ādamsona priekšlikums paredz, ka pielaide valsts noslēpumam nav nepieciešama Saeimas deputātiem, stājoties amatā pēc svinīgā solījuma nodošanas un saistībraksta par to, ka deputāts apņemas saglabāt un nelikumīgi neizpaust valsts noslēpumu, parakstīšanas.

Kalnozola priekšlikums paredz, ka pielaide ir atļauta tām personām, kurām saskaņā ar amata pienākumiem ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu. Tāpat Kalnozola priekšlikums paredzēja, ka, stājoties amatā, pieeja valsts noslēpumam ir atļauta tautas priekšstāvjiem - deputātiem, premjeram, un ministriem. Personas pārbaude veicama pirms darba attiecību sākšanas un 30 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

Ādamsons komisijas sēdē paziņoja: ja kādam ir iebildumi amatpersonas iespējām ieņemt amatu, tad priekš tam ir specdienesti, kuri strādā, lai šī amatpersona netiek iecelta amatā.

«No pašreizējās pielaižu izsniegšanas kārtības izriet, ka specdienesti var šantažēt jebkuru amatpersonu, atsakot pielaidi. Šis absurda teātris ir jābeidz. Ja ir aizdomas, ka Pēteris un Miķelis pārkāpj likumu, tad uzdevums ir to nepieļaut,» uzsvēra Ādamsons.

Savukārt Kalnozols paceltā tonī norādīja, ka tikai tauta ievēlējusi deputātus un drošības dienesti, atsakot pielaidi deputātam, nevar apšaubīt un interpretēt tautas uzskatus. Kalnozols atgādināja, ka iepriekš pielaides nesaņēmušie toreizējie ministri no nacionālās apvienības Romāns Naudiņš un Baiba Broka pēc SAB lēmuma bija spiesti pamest amatu ar uzliktu «tautas ienaidnieka zīmogu».

«Mēs šobrīd esam saglabājuši LPSR sistēmu. Sorry! Tauta mūs ir ievēlējusi. Manuprāt, bardaks ir DP un SAB,» uzsvēra Kalnozols un pauda izbrīnu, kāpēc uz komisijas sēdi nav ieradies Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors, bet «atsūtīts kaut kāds pilsonis» (SAB direktora vietnieks).

Kalnozols arī pauda izbrīnu, kā Latvijā lieli būvniecības uzņēmumi no SAB varēja saņemt industriālās drošības sertifikātu un veikt Valsts prezidenta pils, Saeimas komisijas sēžu ēkas un citu svarīgu objektu remontu, ja zināms, ka šos uzņēmumus vadot bijušie čekisti un Maskava.

Kalnozols arī sūrojās, ka specdienesti nav reaģējuši uz deputāta iesniegumu «par viņa bērnu nolaupīšanu, ko organizējis bijušais čekists», kurš acīmredzot bijis saskarsmē ar SAB un Drošības policiju.

Reaģējot uz Kalnozola atklāsmēm, Ādamsons norādīja, ka Latvijas politikas darba kārtībā ir tautas vēlēts Valsts prezidents. Ja šāda vēlēšanu kārtība tiks pieņemta, tad «kurš izsniegs pielaidi tautas vēlētam prezidentam?» retoriski vaicāja deputāts.

Koalīcijas deputāts Kārlis Seržants (ZZS) Ādamsonam un Kalnozolam norādīja, ka deputātus, protams, ievēl tauta, taču tauta nezinot parlamentāriešu problēmas un cilvēciskās vājības. «Galu galā tauta ievēlēja arī Hitleru,» piesaucot Vācijas iedzīvotāju demokrātisko izvēli diktatora Ādolfa Hitlera ievēlēšanai, norādīja Seržants.

Seržants atgādināja, ka iepriekš komisijā atbalstīta iecere, ka pielaides atteikuma gadījumā amatpersona lēmumu varēs pārsūdzēt tiesā, kura pateiks galavārdu. «Ja tiesa pateiks, ka nav pamata pielaides nedošanai un specdienesti vajājuši politiskos konkurentus, tad sistēma ir jāmaina,» uzsvēra deputāts.

Seržants sava frakcijas biedra Kalnozola paustajos pretrunīgi vērtētajos izteikumos saskatīja «pilnīgu sviestu», jo deputāts acīmredzot zaudējis kādā krimināllietā vai civillietā un tagad mēģinot savas «problēmas uzkraut» komisijas sēdē.

Deputātiem pielaides izsniedz Satversmes aizsardzības birojs (SAB). SAB direktora pirmais vietnieks Andris Freimanis norādīja, ka rietumvalstīs amatpersonām ir dažādas iespējas piekļūt valsts noslēpumam, taču Latvijas praksē ir bijuši gadījumi, kad SAB atteicis pielaidi deputātiem un ministriem un tas ir bijis pamatoti. «Mēs dotajā brīdī neatbalstītu šādu priekšlikumu,» uzsvēra SAB pārstāvis un piebilda, ka cits iepriekš komisijā atbalstītais priekšlikums par SAB lēmuma pārsūdzēšanu tiesā atbilst Eiropas standartiem.

Saeimas komisija šodien neatbalstīja vēl vairākus Kalnozola, deputāta Inta Dāldera uz otro lasījumu iesniegtos priekšlikumus grozījumiem likumā «Par valsts noslēpumu». Laika trūkuma dēļ komisija darbu ar likuma grozījumiem turpinās ceturtdien.

Saeima konceptuāli atbalstījusi grozījumus likumā «Par valsts noslēpumu», kas paredzēs personām tiesības pārsūdzēt tiesā specdienesta lēmumu, ar kuru atteikts izsniegt pielaidi valsts noslēpumam.

Tāpat grozījumi paredz, ka valsts drošības iestāde ar zināmiem ierobežojumiem informēs pārbaudāmo personu par iemesliem, kuru dēļ tai var tikt liegta vai ir liegta pieeja valsts noslēpumam.

Paredzēts, ka lēmumu par speciālās atļaujas atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu persona var apstrīdēt ģenerālprokuroram 14 dienu laikā no tā paziņošanas dienas.

Ģenerālprokurora lēmumu 14 dienu laikā no tā paziņošanas dienas persona var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neapturēs tā darbību.

Likumprojektā ir paredzēts, ka amatpersona vai darbinieks, kam ir anulēta speciālā atļauja, nekavējoties ir jāatstādina no amata pienākumu pildīšanas, ja nav iespējams pārcelt to darbā, kam nav nepieciešama pielaide valsts noslēpumam.

Grozījumi paredz, ka valsts drošības iestāde informē pārbaudāmo personu par iemesliem, kuru dēļ tai var tikt liegta vai ir liegta pieeja valsts noslēpumam, neatklājot tādu informāciju, kas var kaitēt citas personas tiesībām vai tiesiskajām interesēm, atklāt slepenos palīgus vai personas, kas konfidenciāli sniegušas palīdzību.

Valdība iepriekš bija izveidojusi darba grupu, kas pilnveidos tiesisko regulējumu saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu, ka valsts noteiktais liegums pēc valsts noslēpuma pielaides anulēšanas to saņemt atkārtoti ir neatbilstošs Satversmei. ST nolēmusi, ka šī norma vairs nebūs spēkā no 2018.gada 1.jūlija.

Uz augšu
Back